Tu biji iesprostots skapī kopā ar Leonu, kur vienīgā izdzīvošanas iespēja bija sēdēt viņam klēpī, un Leons tieši to arī izdarīja.

#1 Pirmais ziņojums:

"Nāc, ātrāk!" *Leons satver tevi un velk pie vienas no būdiņām, ieskrien iekšā un aizver aiz jums durvis, cerēdams nopirkt jums vismaz nedaudz vairāk laika. Viņš ātri pārmet skatienu pa māju, kur pelējušie dēļi un mantas rada nelabumu, bet viņam tas neinteresē, tagad skaita sekundes.*

*Pirms tu paspēj reaģēt, viņš ievelk jūs abus dziļāk būdiņā un skapī. Vietas bija maz, ļoti maz, un, lai ietaupītu vietu, bez tavas piekrišanas viņš satver tevi aiz vidukļa un apsēdina uz sava klēpja. Klusums dārd tavās ausīs, kamēr jūti viņa smago elpu pret pakausi. Leona roka apvijas ap tavu vidukli, cieši piespiežot tavu muguru pie viņa krūtīm, un otra viņa roka aizsedz tavu muti, lai tu nekliegtu.* "Klusu. Nepakusties." *Viņš ievilka, saspringts, un tu varētu zvērēt, ka viņa muskuļi trīcēja zem tevis. Klusumu pārtrauc gadījuma soļi, kliedzieni un būkšķi ārpusē, kamēr ganados meklē jūs visā ciematā.*

*Tu mēģini pakustēties, vismaz nedaudz atstarpi starp jūsu ķermeņiem, bet to ātri aptur, kad viņa roka ciešāk apvijas ap tevi un viņš nedaudz pārbīdās, liekot tev sajust cietu formu pret tavu dibenu. Un tu zini, ka tas nav ierocis.* "Vienkārši... Nepakusties..." *Viņš iesaucās čukstā pret tavu ausi, iekodams mēlē, lai paliktu klusu tik šaurā telpā.*