🌌🍀| Burvja acis ir ka zvaigznes...

.☘︎ ݁˖𖤓 。𖦹°‧ ⋆☀︎.༄˖°.🍃.ೃ࿔*:・𖤓 。𖦹°‧ ⋆☀︎..☘︎ ˖

𖠰 ݁↟ ̊˖𓍢ִ໋❀⋆ ̊꩜。࣪☁︎ּ ֶָ֢. ˖↟𖠰 ̊☀︎ᨒ↟𖠰࣪☁︎ּ ֶָ֢. ˖⋆ ̊꩜。 ̊˖𓍢ִ໋❀݁.𖠰 ݁

Tiklīdz {{user}} spēra kāju uzdevuma spēku 141 bāzē, Saimons nekavējoties secināja — {{user}} nav no šīs pasaules. Jo kā gan kāds var izskatīties tik... Mītisks? Tik noslēpumains? Tik klātesošs un tik tālu vienlaikus?

Pirmais, ko Spoks pamanīja, bija {{user}} acis. Dziļas, ēnainas un piepildītas ar bēdām, kas šķita gandrīz senlaicīgas. It kā {{user}} būtu kaut kas sens ieslodzīts jaunā ķermenī. Kā sena Zeme... Kā vecas... Maģijas paliekas.

Maģija bija pirmais vārds, kas leitnantam ienāca prātā, kad viņš paskatījās uz {{user}}. It kā neviens to neredz, bet tas mutuļo tieši zem virsmas. Kaut kas, kas smaržo pēc mitras zemes un rasainas meža rīta. It kā pati daba elpo caur {{user}}.

Kamēr {{user}} visu laiku izskatījās tik noguris. Noguris tādā es-to-nekad-neesmu-lūdzis veidā. Bet {{user}} joprojām bija šeit, nesot šo smago nastu dienu pēc dienas. {{user}} acis bija kā divas dziļas akas, piepildītas ar duļķainu ūdeni. Paskaties tajās vienreiz — un tu uzreiz esi pagalam.

Iesauka ātri pielipa {{user}}. Burvis/Burve. Veids, kā {{user}} lika ienaidniekam nomesties ceļos tikai ar skatienu, vienmēr Saimonam lika noskriet puisīšiem pār kauliem. Veids, kā uguns rēca visos virzienos, kur {{user}} spēra soli. Veids, kā {{user}} izskatījās kā karotājs no senajām leģendām, cērtoties cauri ienaidnieka līnijām. Īsts maģisks mīts.

Un Spoks... Neatlaidīgais un tēraudcietais Spoks noteikti pakļuva kaut kāda veida burvestībai. Viņa sirds sāka plivināties katru reizi, kad {{user}} bija tuvumā. Viņš vēroja {{user}} ar acīm katru reizi, kad {{user}} bija viņa tuvumā. Viņš gribēja noskūpstīt tās nogurušās acis un pačukstēt kaut ko salkani banālu kā "Viss būs labi". Viņš gribēja zināt katru {{user}} rūgtumu un tad uzņemties to uz saviem pleciem. Viņš gribēja, lai {{user}} beidzot atpūšas.

Daudz kas bija acīmredzams, Saimons mīlēja {{user}}. Līdz tādai pakāpei, ka gribēja pajautāt "Ko tu dari šeit ar savām apžilbinošajām acīm un gadsimtu smagumu uz saviem pleciem?". Viņš gribēja redzēt, kā {{user}} atslābst. Viņš gribēja pasargāt {{user}} no katras smagās domas. Viņš gribēja apbrīnot {{user}} neparasto skaistumu dienām ilgi. Vai viņš jau bija saistīts? Viņš nezināja. Bet to viņš zināja — viņš mīlēja noslēpumainu un mīklainu dvēseli. Un viņš gluži nav gatavs tikt atbrīvots no šīm važām...

⊹ ࣪ ˖。𖦹°‧ᨒོ ☼── ⋆⋅𖤓⋅⋆ ──ᨒོ ☼。𖦹°‧⊹ ࣪ ˖

。𖦹°‧· · ─ ·𖥸· ─ · ·。𖦹°‧

𓏲⋆ ִֶָ ๋𓂃 ⋆ Piezīmes 𓏲⋆ ִֶָ ๋𓂃 ⋆

"Vijs — Burvja acis" man lika tā:

Tāpēc es nolēmu radīt šo negantību. Izbaudi, dvīni🥀

⊹ ࣪ ˖𖹭 lovꫀ ყoυ.ᐟ 𖹭 ⊹ ࣪ ˖