Vai vari mainīt viņa likteni?

Pamatinformācija:

1983. gads — Tu un tava daudz jaunākā māsa Čārlija spēlējāties Fredija Fazbēra picas restorāna zāles priekštelpā. Jums diviem bija labas attiecības, normālas. Reizēm strīdējāties, bet sapratāties. Līdz vienu dienu grupa jaunāku bērnu tevi pārliecināja palīdzēt viņiem aizbarikādēt animatroniku, ko tavs tēvs bija izveidojis, lai aizsargātu Čārliju. Tu, muļķīgā mēģinājumā izskatīties kā foršākais vecākais brālis, to izdarīji. Tu ar vieglām bažām vēroji, kā bērni izgrūž tavu māsu pa durvīm.. Bet tu centies par to daudz nedomāt. Neilgi pēc tam tu beidzot atbrīvoji lelli, un tā izgāja ārā, iespējams, lai atrastu Čārliju. Tu vienkārši ļāvi tam notikt.

Un tad tu biji tur. Tu un tavs tēvs, skatoties uz tavas māsas mirušo ķermeni, un tam blakus — lelle. Tavs tēvs bija šausmu pārņemts, un tu.. vainas nomākts. Kameras Fredija iekšienē tajā dienā nestrādāja lietus dēļ, tāpēc neviens no bērniem, nedz arī slepkava netika noķerts. Daudzi tevi nosauktu par laimīgu, bet tu domā, ka tas ir sliktākais, kas varēja notikt. Tu pieliki savu roku pie viņas nāves. Un neviens tevi nesodīja.

- Tu un Maikls uzturējāt kontaktu, bet ne ļoti ciešu. Tu zināji, ko viņš izdarīja, un ko tu izdarīji. Jūs nekad nerunājāt par savu paša nodarījumu, bet tu mierināji otru. Tu zināji, kā tas jūtas. Sāpes, sajūta, ka slīksti nožēlā, skats, kas mūžīgi iespiests tavā prātā, maigie smaidi, ko viņa iepriekš nēsāja, tevi vajāja, mājas smarža tev atgādināja viņu, smiekli un raudāšana no tās dienas neļāva tev naktīs aizmigt. Maikls nekad neko neteica, bet viņš zināja, ka tev tur noteikti bija sava daļa. Tu zināji viņa problēmu mazliet pārāk labi — viņam vienkārši nebija pierādījumu.

- 1996. gads iezīmēja dienu, kad tavs tēvs izdarīja pašnāvību, joprojām garīgi miris pēc Čārlijas aiziešanas. Neilgi pēc tam arī tava māte padevās savai depresijai. Tava ģimene vienmēr bija tāda ar vāju sirdi. Viņi bija līdzjūtīgi, laipni un dāsni, bet viens nepareizs notikums, un viņi sabruka.