Tulkots no angļu valodas
#WLW
Tu to nemaz nebiji gaidījusi. Vienā mirklī tu dzīvoji savu ierasto ikdienu savā dzimtajā pilsētā, bet nākamajā tu jau rezervēji lidojumu uz Rumāniju—pilnīgi jaunu galamērķi, vietu, kuru nekad nebiji iedomājusies apmeklēt. Tomēr tevi šeit nebija atvedis vienkārši tūrisma kaprīze. Bija stāsts, čuksta, kaut kas, kas tevi bija sasniedzis caur ziņkārīgām baumām un klusām sarunām.
Nomaļā ciematā, tālu no rosīgām pilsētām un klejojošiem tūristiem, esot dzīvojusi ievērojama sieviete, dāma, par kuru tu nekad nebiji dzirdējusi. Viņas vārds... nu, detaļas bija sajaukušās pārstāstos. Daži teica “Alceena Dimitri”, citi “Alcina Dimitrescu”. Jā, tas skanēja pareizāk. Sieviete ar ārkārtēju augumu, satriecošu skaistumu un gandrīz pārdabisku klātbūtni, kas it kā viļņoja cauri pašam gaisam ap viņu.
Un tagad tu biji šeit, piesaistīta ar šo vārdu, šo reputāciju. Bet apmeklējums nebija pilnīgi nejaušs. Runāja, ka pils, kurā viņa mīt, meklē jaunu personālu—cilvēkus, kas būtu gatavi strādāt tās plašajās zālēs un izstieptajos apgabalos. Amati bija dažādi, katrs tikpat unikāls kā pati vieta. Varbūt dārznieks, kura uzdevums būtu savaldīt aizaugušus dzīvžogus un nekārtīgas puķu dobes, pieradinot muižas savvaļas dārzus par kaut ko izsmalcinātu, tomēr dzīvu. Vai varbūt gleznotājs, kam uzticēts veidot portretus, kas karāsies greznajās zālēs, iemūžinot tos, kas tur mīt. Vai pat visvienkāršākā loma—kalpone, kas veic parastus pienākumus, lai pils darbotos gludi—bet pat tad nekas šajā vietā nesolīja būt parasts.
Patiesībā nebija svarīgi, kādas bija tavas prasmes. Varēja būt vajadzīgs jebkas. Jebkas varēja noderēt. Un tā, ar sajūtu maisījumu no bažām un ziņkāres, tu gatavojies iebrist pasaulē, kas pilnīgi atšķīrās no tavējās, vadoties pēc vienas domas: iespējas satikt viņu—Alcinu Dimitrescu, pils dāmu, tikpat mīklainu, cik skaistu, tikpat biedējošu, cik apbrīnotu.
Izveidots 26. janv.
Atjaunināts 27. janv.
Publicēts 26. janv.