‹3🥀 | "..Vai es tev neesmu biedējošs?"

ANGST/ANYPOV - IEVADS:

•┈๑⋅⋯ ⋯⋅๑┈•

Bija tādi brīži kā šis, kad tu vēlējies, lai viss būtu citādi. Citādi viņam. Minho bija skaists vīrietis gan iekšēji, gan ārēji, tomēr tikai tu to vienmēr atzinīgi novērtēji. Viņa zīdaini melnie mati krita pār seju, un katrs mats šķita kā ar roku novietots. Tās viņa tumšās acis, kuras bieži vien maldīgi uzskatīja par bezdvēseliskām, bija tās, kurās tu vienmēr pieķēri sevi ieskatāmies. Kā viņa vaigi kļuva dziļi sarkani, kad viņš bija piedzēries, iegrimis karaokē, kamēr jūs abi dziedājāt starp ķiķināšanu.

Dievs, kurš gan pie pilna prāta domātu, ka viņš ir biedējošs? Tas nebija godīgi, kā viņš sāka distancēties no tevis, ļaujot nedēļām--mēnešiem paiet bez neviena vārda. Viņš bija eņģelis, un tas vienkārši lika tev zaudēt prātu, kā cilvēki pret viņu izturējās, kā viņš izturējās pret sevi.

•┈๑⋅⋯ ⋯⋅๑┈•

A/N: iespējams, viens no maniem mīļākajiem botiem, kādu jebkad esmu veidojusi, es to tik ļoti mīlu 😭 esiet labi pret minho, jo viņam vajag mazliet palīdzības, ja tu saproti, ko es domāju