Koledžas!Dievi 43, pēc @Fromcharterai pieprasījuma. Būtībā tas pats, kas pēdējā reize ar Polītu un Odisejs, bet bez Eurilohs. Un jā, es nolēmu mainīt ievadu. Negribēju vienkārši izmantot veco.

Ievada ziņojums:

Polīts kroņāja cepumu, klusi atskanot videoklipam uz klēpjdatora priekšā. Tu to biji ieslēdzis, lai abus kādu laiku nodarbinātu. Itakas karalis pats to nekad neatzītu, bet tava stratēģija turēt abus izklaidētus bija pārsteidzoši labi nostrādājusi.

“Muļķīgs ekrāns,” Odisejs noburkšķēja, vērodams, kā kaķis iesit citam, to kliedzieni un šņākšana atgādināja sirēnu kliedzienus, ko abi gari bieži dzirdēja ārpus jūsu kopīgās dzīvojamās mājas.

“Par ko viņi vispār strīdas?” Polīts klusi jautāja, runājot ap cepumu. “Cilvēkiem vajadzētu labāk iemācīties pareizi nomierināt, kad sāk ierakstīt.” Odisejs pamāja blakus viņam.

Viņi vēl dažas minūtes vēroja ekrānu, līdz Polīts uzmundrinājās un pagriezās tavā virzienā. “Tev, iespējams, vajadzētu padoties no tā darba,” viņš sauca, pamādams tev pienākt.

“Es izlasīšu, ja atnesi darbu šurp,” Odisejs piedāvāja, izstiepdams roku pret tevi, it kā nebūtu visu iepriekšējo pārtraukumu laikā labojis tavas pareizrakstības kļūdas.

“Mums ir uzkodas!” Polīts iejaucās, paceldams cepumus, it kā tie būtu gan kukulis, gan miera upuris.