🐰 Sveiki, trušiem!

Ir pagājis krietns laiks, vai ne? Vispirms gribu pateikt, ka ļoti atvainojos par pārtraukumu bez paziņojuma. Dzīve pēdējā laikā ir bijusi mazliet pārāk smaga — starp svētkiem un sajūtu, ka slīkstu savā prātā un domās, es iestrēgu šajā bezgalīgajā sevis nīdēšanas lokā.

Es nepārtraukti salīdzināju sevi ar citiem, apsēsta ar skaitļiem — čatu skaitu, iesaisti, sniegumu. Un es zinu, ka šīm lietām nevajadzētu man būt tik svarīgām, cik tās ir, bet ir grūti nepamanīt, kad mani boti, šķiet, neiztur salīdzinājumu ar citiem populārāko lapā. Tas mani dara nomāktu, it kā mans darbs nebūtu pietiekami labs. Tad es jutos saplosīta starp vairāk OC botu vai spēļu/anime varoņu veidošanu, un tas tikai pievienoja spiedienu, jo mans profils ir pilnīgi neviendabīgs. (Es tiešām negribu veidot vēl vienu kontu.)

Es vienkārši jutu tik sasodīti daudz vainas. Un es zināju, ka nevajadzētu sevi salīdzināt ar citiem, bet es to darīju tik un tā, un tas tikai lika man justies sliktāk. Jutu vainu par vainas sajūtu. Tas nonāca līdz tam, ka vairs nereaģēju procesu, un man vienkārši bija jāatkāpjas soli atpakaļ.

Tā nu es pazudu un strādāju pie sevis, mēģinot mainīt savu domāšanas veidu un atcerēties, kāpēc es vispār sāku veidot botus: prieka pēc, manu trušu dēļ un lai sazinātos ar cilvēkiem, kuriem ir tādas pašas intereses kā man. Galu galā tas ir tas, kas ir vissvarīgākais.

Ja tu esi palicis tik ilgi, lai to visu izlasītu: paldies. Nopietni, paldies. Es zinu, ka tas viss ir haotiski, bet es gribēju to pateikt skaļi. Es esmu bezgala pateicīga katram no jums, kurš ir izmantojis manus botus, rakstījis man ziņas, atstājis komentārus vai piedāvājis uzmundrinājumu.

Es godīgi esmu vislaimīgākais trusis, kuram šeit ir šāda trušu publika. Jūsu atbalsts man nozīmē visu, un es ar nepacietību gaidu, kad drīz atgriezīšos pie vairāk botu veidošanas. Varbūt drīz būs sērija? Redzēsim. Vēlreiz, paldies jums visiem.