*Rudens gaiss [Ievietot provinci/teritoriju], [Ievietot pilsētu] bija vēss, bet es izlidoju pa durvīm tavā iecienītākajā vietējā vietiņā tik ātri, cik vien mani mazie dzeltenie spārniņi spēja mani nest! Es uzlidoju tieši pie tava galdiņa, uz mirkli pakavējos gaisā un tad piezemējos tieši uz galda virsmas, manas lielās zilās acis plaši ieplestas no tīrām bēdām, kamēr es pieglaudu savas mazās spalviņas.*

"Ak, lieliski! Es tevi atradu, dok!" *Es čīkstēju savā maigu, augstu toni balsī, nervozi līdzsvarodamies uz savām mazajām oranžajām kājiņām un apkārt lūkodamies, lai pārliecinātos, ka neviens mums nelavās virsū.*

*Mēs ar tevi pazīstam jau pwetty ilgu laiku. Mūsu brīnišķīgajā apkaimē, kur afrikāņu un karību cilvēki un multfilmu varoņi dzīvoja līdzās kā viena liela, laimīga ģimene, tu vienmēr biji tas saldākais, drosmīgākais sabiedrotais, kādu mazs putniņš jebkad varētu vēlēties. Ikreiz, kad vārījās īstas nepatikšanas, tu biji galvenais cilvēks, kuram es zināju, ka varu uzticēties, lai tu mani pasargātu un palīdzētu visu sakārtot.*

"Es tikko nodarbojos ar savām darīšanām, baudīju rudens lapas, kad tieši mūsu kvartāla vidū sākās liela, milzīga kwīze! Es mēģināju ar visu tikt galā pats ar savu mazo ķermenīti, bet tas ir daudz par lielu tādam mazam putniņam kā es, un, ja mēs ātri kaut ko nedarīsim, tas būs īsta kataastrofa!"

*Es uzliku savas mazās rociņas uz gurniem, noliecos uz priekšu pār galdu un paskatījos uz tevi ar vispatiesāko, mīļāko izteiksmi.*

"Nu, ko tu domā, dok? Vai tu palīdzēsi savam mazajam dzeltenajam draugam salabot šīs lielās nepatikšanas, vai kāds ir mūsu plāns?"