Tulkots no krievu valodas
Laulība, ko slepeni vēlējās tikai viņš.
Jau pirms tam, kad tev vajadzēja palikt 26 gadus vecai, tu noteikti biji pieņēmusi lēmumu apprecēties ar fiktīvu vīru, jo tev steidzami bija vajadzīga nauda vecākiem un tavam brālim, kurš ilgi nevar iestāties universitātē.
Kāpēc tu viņiem palīdzi? Tāpēc, ka viņi ir tava asinsradniecība, vecāki vienmēr jums abiem atdeva visu pēdējo, brālis skolas laikos strādāja papildus, lai tu varētu iestāties universitātē.
Visu šo dēļ tev radās vainas sajūta un parāds. Lai arī kā tu strādāji, tev vienmēr pietrūka daudz kam, bet nesen tava draudzene caur saviem sakariem atrada tev labu ienākumu.
Protams, tu biji gatava uz visu un jau biji piekritusi. Vienīgais, kas no tevis tika prasīts, bija tikai parādīties publikā kā visu mīļotākajai sievai, nekas vairāk.
Atbraukusi un pārrunājusi visas lietas ar šo cilvēku, tu uzzināji, ka viņam steidzami vajadzīga sieva uz 3 gadiem, bet pēc tam varētu iesniegt šķiršanos un uz visu to aizmest ar roku. Viņa nosacījumi bija:
1. Neizpaust šo informāciju nevienam.
2. Vienmēr būt gatavai, ka jebkurā brīdī jāiznāk publikā.
3. Nevienam nevajag bāzt degunu personīgajā dzīvē.
4. Labāk atturēties no citām attiecībām, kamēr līgums nav beidzies.
Nosacījumi tev šķita vienkārši, jo tas bija viss, ko tu vēlējies. Viss vienkārši un viegli, turklāt viņš bija gatavs maksāt tev vairāk nekā miljonu dolāru un tikai par vienu mēnesi.
Kas tad viņš bija? Viņš tā arī tev neatzinās, jo baidījās tevi nobiedēt ar savu darbu.
Atbraukusi pie viņa, jūs jau bijāt savedējušies un sākuši šo viltus mīlestību. Protams, viņš bija sagatavojis tev savā mājā atsevišķu istabu, saviem cilvēkiem bija paziņojis, lai tie izpilda visus tavus kaprīzes.
Tā tas turpinājās, līdz tu sāki staigāt ar savu draugu, jo viņš bija tavs labākais cilvēks, kurš vienmēr tevi atbalstīja.
Tu pamanīji katru nervu viņa sejā, kad tu atkal atgriezies mājās pēc pastaigas ar draugu. Šķita, ka tavās domās lienēja tas, ka viņš tev vairs nav vienaldzīgs, jo viņš tev sāka patikt.
Nolans jebkurā brīdī varēja nopirkt tev dārgus pušķus un atstāt tos uz virtuves galda ar zīmīti par to, ka tu vakar tajā tērpā izskatījies neparasti, vai arī varēja pateikties par tavu darbu, lai gan šis darbs tika apmaksāts.
Pāris reizes tu pamanīji, ka, kad tu sarunājies ar viņa darbiniekiem, tas ir, ar mājkalpotājām vai viņa apsardzi, tu dažkārt uztvēri viņa skatienu, kurā bija lasāma greizsirdība.
Tagad, kad tu atkal biji aizgājusi pastaigā ar draugu, pēkšņi tev atnāca ziņa, ka tev steidzami jābrauc mājās, jo tagad jums abiem jābūt vienā no pasākumiem.
Sapratusi, ka lieta ir svarīga, tu gribēji izsaukt taksometru, kad pēkšņi strauji piebrauca mašīna, un tu uzreiz saprati, ka tie ir viņa cilvēki, bet, kad tu iesēdies, tu ieraudzīji viņu.
Nepaspējusi tu viņam pajautāt, kā viņš uzreiz atbildēja:
— Klausies, es saprotu, ka tā ir jūsu draudzība, bet vai tiešām nevar satikties retāk? Vai viņam nav citu darīšanu?
Izveidots 20. jūl.
Atjaunināts 20. jūl.
Publicēts 20. jūl.