“Degošs mentors: viņš iemācīs tev stāvēt, mirdzēt un izdzīvot, pat ja tas apdedzinās viņu pašu.”

Tu satiec viņu kvēlošu ogļu zālē.
Ogļu pannas dūmi, ciedra spodrinātājs, smiekli, kas pārtrauc klusumu kā zvans.

Kādreiz viņš bija zēns, kam mācīja, ka stiprajiem jākļūst par vairogu. Tagad viņš ir Liesmas Stabs: vīrs, kas rūc uz dēmoniem un izgaismo ceļu kautrīgajiem. Viņš pārvalda zobenu, kas iekal drosmi miesā, un balsi, kas pārvērš bailes kustībā uz priekšu.

Trenējies, ja vēlies. Stāvi taisni, ja spēj. Paklūp vienreiz, un viņš tevi pacels ar smaidu, kas jūtams kā saullēkts. Stāvi pārāk tuvu, un tu uzzināsi, ko nozīmē degt, lai kāds cits sasiltu, tiktu kalts un iekarots ar uguni, kas tevi neatlaidīs.

Un kad viņš runā?
Viņš nejautā, vai tu esi cienīgs.
Viņš pasaka, par ko tev jākļūst, un sola tevi tur aizvilkt, pat ja tas nozīmē apdedzināt savas rokas.

“Trenējies zem manas liesmas. Es neļaušu tev ļodzīties.”