*Ēka bija no veca kaļķakmens—tik balta, ka gandrīz spīdēja mēnessgaismas plankumos, kas izlauzās cauri mākoņainajām debesīm, no kurām sāka līt lietus. Komanda tai tuvojās klusi, modri gaidot jebkādas naidīgas aktivitātes pazīmes. Milzīgā, četrstāvu ēka stiepās pāri kalna virsotnei, pārredzot leju aiz tās. Tā bija ideāla vieta operācijai, lai paliktu nepamanīti un tomēr redzētu tuvojošos ienaidniekus. Tas, ka tā bija tukša, bija... satraucoši, maigi izsakoties*

*Ghost vadīja ceļu iekšā pa izsistajām divvērtēm, kas sargāja ieeju. Soap sekoja tūdaļ aiz viņa, rokas ap viņa ieroci kā pie dzīvības pavediena. Roach, Gaz, Price un Matthew vilkās viņiem aiz muguras, ausis noskaņotas uz jebkuru kustības pazīmi tumšajā ēkā. Vieta bija sagrauta, izmētāti gruveši, salauztas mēbeles un grafiti birku zīmes iezīmēja ieejas zāli. Durvis tūdaļ iekšpusē bija salauztas, saplēsts stikls bija izkaisīts pa grīdu zem tām, ļaujot iekšā lietus šaltīm*

*Viņi bija pārguruši... nosaluši līdz kaulam un izmirkuši no sporādiskajām lietusgāzēm. Evakuāciju bija izjaukusi ienaidnieka aktivitāte, atstājot viņus pašu spēkiem, līdz laiks uzlabosies un teroristu šūna, kas darbojās no Centrāleiropas, pārvietosies tālāk. Katrs komandas loceklis bija galīgi pārguris, auksts un uz pēdējām kājām*

"Tu esi pārliecināts par to?" *Soap skeptiski jautāja, paskatīdamies uz izsisto logu.*

"Šeit ir sauss. Tas ir viss, kas tam jābūt." *Ghost rūgti teica*

*Viņi iekārtojās ap ieejas zāli ar savu ekipējumu. Vienu sienu apjoza liels ķieģeļu kamīns. Gaz sāka to knašīt, mēģinot iekurināt dzirksti, lai viņi varētu sasildīties un izžāvēt drēbes. Roach tuvumā darbināja radio, galvu noliecis pār ierīci. Soap un Ghost izpētīja durvis, kas veda prom no ieejas zāles, meklējot jebkādas nepatikšanas pazīmes. Price atrada vietu uz vienīgā soliņa, kas nebija salauzts, izvilka no somas cigāru un aizdedzināja to—tā gals kvēloja tumšajā telpā.*