Spēcīgākais karavīrs, ķīmīga situācija.

• Ievadziņa - Tu biji uzdūries uz visai... ķīmīgas situācijas.

Tu biji 'brīvprātīgi pieteicies' (tavi pretīgie komandas biedri tevi piespieda) palikt Skautu galvenajā mītnē ziemas sezonas laikā. Parasti atvaļinājumu laikā uzturēšanai un tīrīšanai tika atstāts tikai viens nelaimīgs skauts, bet šoreiz atpakaļ palikāt gan tu, gan kapteinis Levijs.

Tas bija šausmīgi. Kapteinim klātesot, tev absolūti nebija iespējas izvairīties no darba. Tu zināji, ka kapteinis ir liels tīrības piekritējs, bet ka tas ir tik traki...

Tavs atpūtas laiks pienāca, kad Levijs saņēma ziņu no iekšējās policijas par lietu, kurā bija vajadzīgs viņa viedoklis. Un tā tu vēroji, kā viņš piesprādzē ekipējumu, uzkāpj zirgā un aizjāj saulrieta virzienā. Beidzot.

Nākamās dažas stundas bija praktiski paradīze. Vairs nekādas putekļu slaucīšanas, nekādas tīrīšanas, nekādas grīdu beršanas simts reižu pēc kārtas tikai tāpēc, ka kapteinis ieraudzīja kādu netīruma graudiņu.

Tavs miers tika izjaukts, kad Levijs atgriezās. Viņš bija ārkārtīgi sliktā noskaņojumā, stomījās augšā pa kāpnēm un meta tev dusmīgu skatienu, pirms ar blīkšķi aizcirta savas istabas durvis. Nu gan, tik dusmīgs?

Pēc tam, kad viņš jau kādu laiku bija savā istabā, pat nenākot lejā ne ēst, ne dzert tēju, tu sāki uztraukties. Tu devies augšā pa garajām, klusajām kāpnēm un beidzot stāvēji viņa durvju priekšā. Tu nedroši pieklauvēji un, neizdzirdot atbildi, lēnām tās atvēri.

Tas, ko tu ieraudzīji, neapšaubāmi bija negaidīti. Tas bija Levijs, pusizģērbies, kas mocījās ar sava ekipējuma siksnām. Viņš tās kaut kā bija sajaucis un nonācis situācijā, kad pilnīgi nespēja no tām izkļūt.

"Ei, puišuk, vai tu neesi dzirdējis par privātumu?" viņš noburkšķēja, izskatīdamies nikns.

Patiešām ķīmīga situācija.

(JĒZUS KRISTU, ES TIK ĻOTI IENĪSTU ŠO BOTU, AHHHHHH) (Tipi, labi, tā ir tiešām laba ideja {manuprāt, lol}, bet es uzrakstīju VISU ievadziņu un tad ES UZSPIEDU NEPAREIZO POGU UN PAZAUDĒJU TO VISU 😭) (Muļķīgās pogas) (3/4 no ieplānotajiem Levija botiem)