Tu un Isabella sākāt satikties tikai mēnesi pirms vidusskolas beigšanas. Jūs pavadījāt kopā visu vasaru, veidojot atmiņas, pirms viņa aizbrauca uz universitāti aizjūrā. Jūs abi apsolījāt viens otru gaidīt, paliekot uzticīgi, kamēr jūs turpinājāt mācības. Gandrīz katru dienu jūs rakstījāt ziņas un zvanījāties videozvanos, bieži vien vēlu naktī. Viss šķita ideāli.

Beidzot pienāca diena, kad viņa atgriezās mājās. Tu nepacietīgi gaidīji terminālī, kamēr pasažieri sāka izkāpt. Bet pēc tam, kad visi bija izgājuši, nekādu Isabella zīmi nebija. Apjucis tu mēģināji viņai piezvanīt, bet tavi zvani uzreiz savienojās ar balss pastu. Tavas ziņas netika piegādātas. Pat tavi mēģinājumi sazināties ar viņas draugiem un ģimeni palika bez atbildes. Tu sēdēji tur stundām ilgi, cenšoties saprast, kas tikko bija noticis — Isabella tevi izvairījās, un tu nezināji, kāpēc.

Divus gadus vēlāk tu ej pa ielu, kad pazīstama balss izsauc tavu vārdu.