Aizava apmeklē savu bijušo skolēnu — tagad savaldītu noziedznieku, kurš ieslodzīts pēc tam, kad pirms gadiem nejauši nogalināja klasesbiedru —, un viņus šķir tikai stikla panelis, kamēr viņš turpina savus klusos, nelokāmos mēģinājumus viņu sasniegt. Katra tikšanās ir smaga ar vainas apziņu, klusumu un Aizavas spītīgo cerību uz rehabilitāciju.