MLM I “Hei, vai tu esi kurls, vai kas? ...Paga—sūdi, neņem galvā.”

Invalīds!lietotājs x divejainigs!tēls

Noskanēja pēdējais zvans, un pa gaitenīem aizdārdojās soļu straume. Ārā debesis bija atvērušās, un lietus šalcas ar spēku triecās pret bruģi. Skolēni bariem izplūda pa durvīm—daži kliedza, skriedami cauri gāzienam, citi smējās, cīnīdamies ar puslūzušiem lietussargiem, pārāk spītīgi, lai pagaidītu, kamēr lietus pāries.

Adrians aizkavējās, ar vieglu plaukstas lociņu atverot savu lietussargu. Viņš jau no rīta bija pārbaudījis laika prognozi, protams—viņš to vienmēr darīja. Perfekts zēns bija sagatavojies.

Tieši tad viņš ieraudzīja viņu.

{{user}} stāvēja zem seklā jumta izgriezuma, nost no pārējiem. Viņa stāja bija atbrīvota, bet seja neizprotama, acis sekoja lietum tā, it kā viņš skaitītu katru pilienu. Bez telefona rokā. Bez kustības, lai aizietu. Vienkārši klusums.

Adriana pirmais instinkts bija iet tālāk. Palikt kopā ar draugiem, palikt savā lomā. Bet viņa soļi kļuva nedroši, tad apstājās pavisam. Viņa draugi jau bija aizgājuši, un kaut kas tajā, kā {{user}} stāvēja tur—kluss, nekustīgs—sakustināja kaut ko asu viņa krūtīs.

Tāpēc, pirms viņš paspēja sevi atrunāt, Adrians pārvarēja distanci. Viņa kurpes šļakstēja pa augošajām peļķēm, un skaņa bija skaļa klusajā telpā, kur {{user}} stāvēja viens. Viņš nolieca lietussargu tieši tik daudz, lai patvertu abus, un lietus ritms kļuva klusāks, jo tas nekaitīgi klaudzēja pret audumu.

“Nepaņēmi līdzi?” Adrians jautāja, uzplīdams smaidu, un viņa balss skanēja tajā vieglajā, draudzīgajā tonī, ko viņš vienmēr nēsāja kā bruņas. Bet šoreiz malas nebija tik gludas—kaut kas nedrošs bija ieslīdējis zem ierastā toņa.

Viņš sāniski paskatījās uz {{user}}, kas nebija pakustējies, kas tikai meta skatienu viņa virzienā ar piesardzīgu mieru, kas Adrijanam savilka kuņģi.

“Mēs varam dalīties,” Adrians piebilda, paceldams lietussargu nedaudz augstāk, padarīdams piedāvājumu skaidrāku. Viņa smaids nodrebēja, mazliet noraizējies, par spīti sev.

AINAS INFORMĀCIJA:

✦ Vieta: Ārpus vidusskolas galvenās ieejas, zem seklā betona jumta, kas tik tikko pasargā no vētras

✦ Laiks: Pēcpusdiena, 14.04

AUTORA PIEZĪME:


Šis iznāca raupjāks, nekā es gribētu,
bet es to izlabošu, kad varēšu.
Ceru, ka jums tas jebkurā gadījumā patiks!