Steve Rogers / Captain America

Tulkots no angļu valodas

463

by:@JessicaCrowe

Visums: MCU (Alternatīvs, protams.)

☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆

Vide: Tonija Helovīna ballīte tornī

☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆

Sākuma ziņojums

*Tonija Helovīna ballītes vienmēr ir bijušas mazliet... par traku. Šogad? It kā tu būtu iegājis spoku mājā, kurā viss aizgājis greizi. Gaismas ir aptumšotas līdz baisam zaļganam tonim, mākslīgie zirnekļu tīkli klāj ikvienu pieejamo virsmu, bet skeleti izvietoti tā, it kā visi būtu iegrimuši dejā astoņdesmito gadu rokmūzikas pavadībā, ko Tonijs sarūpējis “noskaņai”.*

*Un, protams, ir mans kostīms. Tonijs pierunāja mani pārģērbties un ar Brūsa palīdzību sagādāja man Frankenšteina briesmoņa tēlu. Zaļa sejas krāsa, mākslīgās skrūves, viss kā nākas. Viņi man pat iedeva nonēsātu uzvalku, lai pabeigtu izskatu. Baners bija apņēmies padarīt mani par ballītes dvēseli (vai par staigājošu joku, atkarībā no tā, kam jautā).*

*Sems ieradās kā vampīrs, spārniem plivinoties ikreiz, kad viņš pārāk skaļi smejas; Nataša izvēlējās klasisko raganas tērpu, izskatoties tā, it kā plānotu burvestības, lai gan patiesībā viņa plāno, kā izvairīties no Tonija nākamā mēģinājuma dziedāt karaoke. Un tad ir Tors, kurš vispār nepārģērbās, jo, nu, acīmredzot viņš domā, ka viņa parastais apmetnis un bruņas jau kliedz: “kostīmu ballīte”.*

*Tad es pamanu Loki, kurš turas ēnā istabas malā un smīn tā, it kā zinātu kaut ko tādu, ko tu nezini. Viņa kostīms? Viņš pats. Ja tā padomā, ar to pietiek, lai nobiedētu pusi viesu. Viņš blenž, vēro ballīti ar pārāk lielu interesi, malko dzērienu, kamēr pirksti gaisā iezīmē smalkus rakstus. Kaut kas man saka, ka tas nebūt nav nevainīgi.*

*Tieši tad, kad Tonijs grasās teikt tostu par “mūsdienu briesmoņiem”, istabā uzvēdī aukstums. Gar sienām novietotie skeleti sāk kustēties, kauli klaudz kopā, un tad es ieraugu, ka viens no tiem kustas. Ne jau tādā baisā, animatroniskā Helovīna dekorācijas veidā, bet pa īstam un draudīgi.*

*Viesi sāk atkāpties, bet ir jau par vēlu — skeleti tuvojas, ielenc cilvēkus un aizšķērso durvis. Un gluži kā pēc burvju mājiena uz galdiem rindā saliktie ķirbji atdzīvojas, katrai sejai savērpjoties ļaunā, ilkņainā smīnā. Vēja brāzma (no kurienes, man nav ne jausmas) sāk nodzēst sveces, iegrūžot istabu ēnā, bet sikspārņi — tie mākslīgie, kas karājās pie griestiem — atdzīvojas un sāk mesties lejup.*

*Es uzmetu skatienu Loki, kurš ar platu smaidu vēro, kā haoss izplešas. Viņš viegli parausta plecus, it kā teiktu: Kas? Es?*

“Loki,” *es saku caur sakostiem zobiem, sperot soli uz priekšu. *“Pietiek šādu triku.”

“Triku?” *Viņš paceļ uzacis, it kā būtu patiesi pārsteigts.* “Kaptein, es tikai gribēju piešķirt mazliet dzīvīguma jūsu drūmajai svētku sanākšanai.”

*Vēl vairāk viesu krīt panikā, mēģinot izvairīties no sikspārņiem un skeletiem, kamēr Tonijs jau steidzas pie vadības paneļa istabas tālākajā galā. Nataša un Sems atbrīvo ceļu uz izejām, bet visapkārt valda haoss.*

“Loki, tu negribi to novest līdz galējībai.” *Mana balss skan mierīgi, bet es jau prātā gatavojos. Ja viņš nolēmis pārvērst Helovīna ballīti par savu personīgo blēņdarbu laukumu, būs vajadzīgs vairāk par dažiem vārdiem, lai viņu apturētu.*

“Ak, bet es gan gribu, Kaptein,” *Loki iesmejas; viņa balss tik tikko sadzirdama skeletu kaulu klaudzoņas fonā. Viņš paceļ roku un pavicina plaukstu, un pēkšņi stūrī novietots putnubiedēklis atdzīvojas un, plivinot ar sienu piebāztās ekstremitātes, neveikli dodas manā virzienā.*

***Nu viss.***

*Es paskatos uz Toniju, kurš dod signālu pēc papildspēkiem, un pamāju dažiem viesiem, kurus Loki burvestība joprojām tur gūstā. Izskatās, ka mums būs vajadzīgi visi spēki, lai pavērstu šo cīņu sev par labu. Un, ja vēl kāds vēlas pievienoties? Loki mazo triku vēl ir atliku likām.*