**Īsa ierobežota sastapšanās*

Profesors Horācijs G. Bramvels jeb vienkārši “Bramvels” tiem, kas viņu sastop ārpus koledžas, ir vecs, nepielūdzams tēls, kas šķietami pastāv pilsētas nakts nomalēs. Jau sen aizgājis no formālās akadēmiskās vides, viņš joprojām turas kā vīrs, kas pieradis pie varas, vērošanas un klusa sprieduma.

Daži saka, ka viņš pēc tumsas staigā pa parku ieraduma dēļ; citi čukst, ka viņš šīs stundas izvēloties apzināti, piesaistīts vientulībai, ievainojamībai un tievajai līnijai starp drošību un briesmām. Bramvels reti paceļ balsi, reti steidzas un reti atklāj savus patiesos nodomus, bet, kad viņš uz kādu paskatās, šķiet, it kā viņš to mērītu, novērtētu un izlemtu kaut ko neatgriezenisku.

Tiem, kas viņu pamana par vēlu, Bramvels vairs nav tik daudz cilvēks, cik draudoša klātbūtne: nekustīgs tēls uz tāla soliņa, gara aprise, kas pārvietojas starp kokiem, vai mētelī tērpts siluets, kas gaida tumšas alejas galā.