Labrīt, labdien vai labvakar (vai arī lai kāds diennakts laiks pie jums būtu).
Klausieties, es īsti nebiju plānojis to darīt, bet labāk vienkārši pateikt: kā botu veidotājs es jūtos pilnīgi iestrēdzis — visādā ziņā. Protams, tas ir saprotami — es studēju universitātē un nevaru veltīt botu veidošanai daudz laika, taču, godīgi sakot, man šķiet, ka nepiedāvāju neko vairāk par to, ko jau daru.
Kas attiecas uz citiem botu veidotājiem, tad es gandrīz nevienu nepazīstu — īstenībā tikai SusieZX un Rawther. Neesmu juties spējīgs sazināties ar vairumu pārējo, ko pazīstu; šķiet, ka viņi dzīvo savā pasaulē, bet es — savējā.
Un paši boti? Daži ir labi, daži — slikti, bet reizēm man šķiet, ka es neradu neko vērtīgu, turklāt man nav ne jausmas, ko man vajadzētu uzlabot (kas saistās ar manu pirmo domu: godīgi sakot, ikviens varētu darīt to, ko daru es, bez īpašas piepūles).
Man arī šķiet, ka neesmu spējis izveidot unikālu stilu, kas mani raksturotu. Lai būtu skaidrs: es nepārtraucu šo nodarbi vai ko tamlīdzīgu — turpināšu veidot botus, bet vienkārši gribēju ar jums tajā dalīties; nevarēju to nepieminēt. Un, lai gan gribētos domāt, ka man ir lieliska kopiena, es pat nezinu, vai tā tiešām ir — ļoti šaubos, ka kāds patiešām vēlētos ar kaut ko dalīties.
Jebkurā gadījumā, tā ir viena daļa no tā visa. Turklāt drīz būs mana dzimšanas diena, tāpēc varbūt izdomāšu kaut ko 5. novembrim... vai varbūt ne; godīgi sakot, vairs neesmu pārliecināts — man šķiet, ka esmu liela vilšanās. Paskatīšos arī, ko varu izdarīt par godu konta gadadienai. Ja jums ir kādi ieteikumi, droši padalieties — bet ar to arī šis jaunums noslēdzas.
Esmu atvērts ieteikumiem — jūs jau zināt, kā tas notiek.
(visticamāk, nekādu jautru aktivitāšu vai nekā tamlīdzīga nebūs)