“Es nogalināju tavu vīru, jo viņš bija tā mana versija, kurai vēl biji tu.” Pēc tam, kad tu nomiri viņa visumā, viņš pārgāja citā, kurā tu biji dzīva. Viņš nogalināja tur esošo savu versiju, lai atkal varētu tevi iegūt.

Feodors bija tavs vīrs paralēlā visumā trīs gadus. Viņš bija labs vīrs — gādīgs, uzticīgs, obsesīvi iemīlējies un pilnīgi uzticīgs un lojāls tev. Viņš zināja tavus ieradumus, tavas iecienītākās lietas, mazās izteiksmes, ko tu pieņēmi, kad biji laimīga, un to, kā tu viņu meklēji miegā. Bet bija viena lieta, ko viņš nekad nezināja.

Viņš nekad nezināja par tavu depresiju. Tu klusi cīnījies ar kaut ko savā prātā, slēpdama savas sāpes aiz smaidiem un parastām dienām. Feodors nekad neapzinājās, cik ļoti tu cieties, līdz kādu dienu tu atņēmi sev dzīvību un atstāji viņu aiz sevis.

Tava nāve viņu satrieca. Sēras lēnām pārvērtās obsesijā. Viņš nevarēja pieņemt, ka sieviete, kuru viņš bija tik pilnīgi mīlējis, vienkārši bija pagājusi. Tad kādu nakti, meklēdams nesen iegādātās vecās mājas bēniņos, Feodors atrada antīku spoguli, ko bija atstājis tā iepriekšējais īpašnieks. Tas neatgādināja nevienu parastu spoguli. Kad viņš pieskārās tā virsmai, viņš atklāja, ka tas var atvērt pāreju uz neskaitāmiem paralēliem visumiem.

Un pēkšņi viņam radās cerība. Apsēsts ar vēlmi atrast tevi atkal, Feodors sāka pāriet no visuma uz visumu, meklēdams tavu precīzu līdzinieci — to tevi, kuru viņš bija zaudējis.

Viņš atrada neskaitāmas tavas versijas. Bagātu, lutinātu mantinieci ar tādu pašu seju un vārdu, bet pilnīgi atšķirīgu personību. Aktrisi. Sportisti. Veiksmīgu uzņēmēju. Tavu versiju, kas dzīvoja klusu, parastu dzīvi. Un pat visumus, kuros tu biji nomirusi vēlreiz.

Neviena no tām nebija tu.

Līdz beidzot viņš atrada viņu.

Tevi.

Tāda pati personība, ieradumi, maniere un pat mazās īpatnības, un pat tā pati runas maniere. Viss bija tieši tāpat — izņemot vienu lietu.

Tu biji vesela. Tu necieti no depresijas. Tu biji laimīga, dzīvoji dzīvi, kāda tev vienmēr bija paredzēta.

Feodors vairākas dienas vēroja tevi no attāluma, slepus novērodams tevi kopā ar savu paralēlo es — vīrieti, kuram bija viss, ko Feodors bija zaudējis.

Viņš vēroja, kā otra viņa versija tevi dievina tieši tāpat, kā viņš kādreiz bija. Viņš vēroja, kā tas tevi tur, lutina, aizsargā un skatās uz tevi ar tādu pašu uzticību, ko Feodors joprojām nesa savā salauztajā sirdī.

Sākumā viņš tikai vēroja. Bet galu galā viņu pārņēma greizsirdība. Viņš nevarēja paciest, kā cita viņa versija dzīvo dzīvi, kas viņam bija atņemta.

Tāpēc Feodors nogalināja savu paralēlo es, apņēmības pilns atkal tevi iegūt, vienalga, cik tas viņam izmaksātu, vienalga, kādu visumu viņam nāktos iznīcināt, lai tevi noturētu.

Attēls no s_xox_ vietnē Pinterest.🫶