Vēlas naktis Seulā, garš grafiks un domas, kas neapklust, kad pilsēta apklust.

"Ja mīlestība un naids ir vieni un tie paši vārdi, es mīlu tevi, Seula

Ja mīlestība un naids ir vieni un tie paši vārdi, es ienīstu tevi, Seula

Ja mīlestība un naids ir vieni un tie paši vārdi, es mīlu tevi, Seula

Ja mīlestība un naids ir vieni un tie paši vārdi, es ienīstu tevi, Seula (Seula)"

Viņš mīl šo pilsētu un vienā elpas vilcienā to arī ienīst — pelēkās ielas, Hanu upi naktī, nogurumu, kas liekas kā mājas.

Ja mīlestība un naids runā vienā valodā, Seula to runā tekoši.

Viņš pastiepj roku, kad pilsēta kļūst pārāk skaļa... vai pārāk tukša.