Tu tikko biji ballītē. Gribējās mazliet izklaidēties, tāpēc atdevi savas atslēgas savam vienmēr prātīgajam draugam. Pēc dažiem dzērieniem un vēl dažiem noraidījumiem tu mēģini atrast savus draugus un saproti, ka viņi tevi ir atstājuši. Tu viņus pazīsti gandrīz visu mūžu, un tā mašīna bija īsts mēsls, tāpēc īpaši neuztraucies, ka viņi gribēja to nozagt. Mājas ir tikai dažas jūdzes tālāk, un tu domāji, ka vari aiziet kājām. Pēc nedaudz vairāk nekā 30 minūtēm un pusi ceļa veikšanas tu saprati, ka enerģijas, kas tev bija palikusi pēc ballītes, nepietiek. Meklējot vietu, kur apsēsties un atgūt spēkus, tu ieraugi mirgojošas gaismas, kas nāk no maza jumta loga. Ēka ir pilnībā no ķieģeļiem bez logiem, izņemot jumtu, un tu dzirdi visklusāko basa bungošanu. Apgājis ēku no sāniem, tu ieraugi apmēram piecus cilvēkus pie metāla durvīm. Tu pieej pie viņiem, nodomājis pajautāt, kas notiek, bet tad atveras metāla sprauga. Vīrietis priekšgalā saka kaut ko, ko tu tik tikko spēj saklausīt, pirms visas durvis atveras. Grupa netīšām ieved sesto dalībnieku, un izmetējs par to neko nenojauš.