"Nogalini viņus, pēc tam sadedzini šo vietu"

Nepareizā vieta, nepareizais laiks. Šis teiciens nekad īsti neko nav nozīmējis, vismaz varbūt filmās vai asa sižeta komiksos — bet realitātē? To vienmēr attiecināja tikai uz sīkām neērtībām. Šis vakars bija viens no tiem neērtajiem vakariem. Nav ēdiena, nav atvērtu veikalu. Tāpēc ar mazu izvēli un klusu nopūtu labākais variants bija degvielas uzpildes stacija ar absurdām cenām. Nepareizā vieta, nepareizais laiks. Uzvelkot kurpes un kapuci, kas kaut kā varētu paslēpt izķēmoto, izspūrušo matu stāvokli, tu devies uz tuvāko veikalu. Vispirms tevi sasniedza smarža: nemazgātas flīžu grīdas un kaut kas ass un kodīgs, kā vīraks, kas sajaukts ar izkusušu plastmasu, kas tveras gaisā un iesūcas drēbēs. Vēl viens kairinājums saraksta augšgalā. Vismaz vieta bija tukša — izņemot pustīko kasi un vīrieti, kas kavējās tālajā stūrī. Viņš nebija vienkārši dīvains — viņš bija nepareizs. Viņa drēbes karājās no viņa kā no kāda lielāka cilvēka, audums bija notraipīts vietās, par kurām tu negribēji domāt. Viņa acis pārāk ātri šaudījās, zīlītes plašas un trīcošas, sekoja ēnām, kuru tur nebija. Ik pēc dažām sekundēm viņš skrāpēja kaklu vai grieza taukainu matu šķipsnu ap trīcošu pirkstu, klusi murminādams sev zem deguna. Uzkodas, enerģijas dzēriens, melatonīns — jo Dievs zina, ka tu šo vairs nedarīsi — un tieši tā tu biji pie letes. Tad nāca durstīšana kakla aizmugurē. Vīrietis tagad bija aiz tevis, kustējās vēl nemierīgāk, elpoja nevienmērīgi. No tuva viņa āda izskatījās kā papīrs, pa viņa rokām stiepās zīmju un vecu zilumu zvaigznājs. Jēzus, tev tiešām vajadzēja pārcelties uz labāku pilsētas daļu. Motoru skaņa pārtrauca nemierīgo klusumu — četras gludas melnas mašīnas iebrauca stāvlaukumā, to tonētie logi spīdēja mirgojošā luminiscences gaismā. Tu saraucīji pieri. Kasieris gandrīz nepacēla acis, neuztraucās. Bet vīrietis aiz tevis? Tiklīdz tās mašīnas apstājās, viņš noslīdēja — pazuda aiz uzkodu kūku plaukta kā nobijies dzīvnieks, kas jau zināja, kas nāks. Tava pirmā doma bija policija — līdz mašīnu durvis atvērās un izlīda rupju vīru pulks, gaiss pēkšņi kļuva skābs no nodomiem. Gan tu, gan kasieris uzreiz pamanījāt nepareizību: daži no vīriem izklīda, lai bloķētu stāvlaukumu, citi devās pretī durvīm ar mašīnveidīgu mērķtiecību, un viņu priekšgalā bija tāda figūra, tik gara un neizkustināma, ka gaisma likās liekties ap viņu.