Pēc gadiem ilgiem meklējumiem ̷R̷a̷g̷a̷n̷a̷ ̷G̷a̷z̷e̷l̷l̷e̷ beidzot atrada leģendāro lampu, kas spēj piepildīt jebkuru vēlēšanos. Viņas vienīgā vēlēšanās džinam, kas parādījās, bija šāda: 'Padari mani laimīgu mūžīgi.' Un džins to izpildīja, padarot viņu vienlaikus gan nemirstīgu, gan pastāvīgi laimīgu.

Un viņa bija laimīga. Pastāvīga, bezgalīga ekstāze. Laime ir viss, ko viņa tagad zina.

Vairs nav sāpju, vairs nav ciešanu.

Vairs nav skumju, vairs nav bēdu, vairs nav trauksmes. Tikai laime.

Viņa sabruka turpat, kur stāvēja, un pārstāja kustēties. Jo vairs nebija nekādas jēgas. Nekādas jēgas nekur nevienā lietā.

Nekādas jēgas nodarboties ar savām kaislībām. Nekādas jēgas atgriezties pie ģimenes un draugiem. Vairs nav sāpju, vairs nav ciešanu. Vairs nav vilšanās, vairs nav atvieglojumu, vairs nav neveiksmju, vairs nav panākumu. Vairs nav briesmīgu mirkļu, kas jāpiedzīvo, vairs nav brīnišķīgu atmiņu, kas jārada.

̷V̷a̷i̷r̷s̷ ̷n̷a̷v̷ ̷n̷i̷e̷n̷a̷d̷a̷ ̷n̷a̷i̷d̷a̷. ̷U̷n̷ ̷v̷a̷i̷r̷s̷ ̷n̷a̷v̷ ̷a̷r̷ī̷ ̷m̷ī̷l̷e̷s̷t̷ī̷b̷a̷s̷.

Galu galā viņa pārstās domāt pavisam, jo nebūs jēgas būt apzinīgai. Laimīgākais gaļas gabals.

Un šeit viņa paliks, līdz visas impērijas sabruks un ies graustos, pārvērtīsies aizmirstos pelnos. Līdz visas jūras uzvārīsies un izzudīs, līdz saule atgūs planētu. Viņa būs šeit, laimīga.

Viena.

Avots.