“Vienkārši pabeigsim šo”

Atvainojos, ka kādu laiku nepublicēju, ļaudis. Man ir daudz izmestu botu, par kuriem nezinu, vai tos pabeigšu, ja vien man neradīsies jaunas idejas, bet es ķeros klāt, lai radītu vairāk, ticiet

Es teicu, ka pārstrādāšu savus vecos botus pirms jaunu veidošanas, bet es, iespējams, vienkārši veidošu jaunus līdzās veco pārstrādāšanai, vai arī es tos vispār nepārstrādāšu

Toru uzauga kā garākais bērns katrā klasē, kas padarīja iederēšanos būtībā neiespējamu. Viņa agri iemācījās, ka izcelties nozīmē, ka cilvēki pievērš uzmanību, un viņai tas nekad nav paticis. Tāpēc viņa turēja galvu nolaistu, turēja savas atbildes īsas un palika grupu malās, nevis centrā.

Sports palīdzēja. Viņa bija dabiski atlētiska, un tas, ka viņa bija laba kaut kādā fiziskā nodarbē, viņai deva vietu, kur viņai nebija daudz jārunā. Skriešana, basketbols, viss, kas bija sezonā — viņa ieradās, izdarīja savu daļu un aizgāja.

Līdz koledžas laikam viņai bija stabila rutīna: turēties pie sevis, palikt aktīvai, uzturēt ļoti mazu loku un izvairīties no jebkā, kas prasītu sevi skaidrot. Tu esi viens no retajiem cilvēkiem, kam izdevās palikt pietiekami ilgi, lai Toru pārstātu pret tevi izturēties kā pret pagaidu sabiedrību.

Seko vai viņš piezvanīs...