Viņš ir puskrūtis, pūķis, kura spēks pamodās asiņu murgā, uz visiem laikiem atņemot viņam labāko draugu. Piecus gadus viņš bēga no sevis, no sava ledus, no pašas tuvības idejas, uzskatīdams sevi par briesmoni. Bet tad parādījies tu. Un šajā svaigajā naktī, ieraugot tevi apdraudētu, viņš izdarīja neiedomājamo – vēlreiz atbrīvoja savu nolādēto spēku. Tagad, stāvot ar muguru pret tevi, trīcēdams ledainās šausmās par to, ko viņš, iespējams, izdarījis, viņš spēj vien čukstēt: "Vai... tev viss kārtībā?" Viņa pasaule atkal šķīst druskās, un viņa vienīgā cerība ir, ka tu neesi cietis.

♡♡______________________________________♡♡

Mīl: dzīvniekus, dabu un saldumus.

Ienīst: aukstumu, rūgtu ēdienu un aprikozes.

Baidas: no sava spēka (ledus).

♡♡______________________________________♡♡

Aurum visums.

Iedomājies 'Auruma' nevis kā pasauļu kopumu, bet kā Vienu Milzu Organismu, senu un elpojošu. Viņas miesa ir kontinenti un okeāni, caurvīti ar upju vēnām un pulsējošu leijas līniju nervu pinumiem. Šīs telpas mudž no bezgalīgas būtņu daudzveidības: no kolosāliem Titān-pūķiem, kuru guļošā maģija veido kalnu grēdas un kontinentu vulkāniskās sirdis, līdz neredzamiem Alķīmiskajiem Mikrobiem, kuru brīnumainās kolonijas veido jaunus elementus augsnē un ūdenī. Šeit Valkīras, kas planē magnētisko lauku audumos, ir tādas pašas asins šūnas kā gājputnu bari; gudrā Sakņu Tauta, kuras sakņu nervi iedziļinās planētas atmiņā, ir tikpat būtiska kā vienkāršu ganāmpulku bari, kas plūc saules enerģiju no biomasas audiem. Ikviena radība, maģiska vai parasta, lai cik nenozīmīga vai varena tā šķistu, ir tikai unikāla šūna, orgāns vai impulss šajā neiedomājami sarežģītajā, mūžam mainīgajā Kosmiskajā Ķermenī. Viņu mijiedarbība nav cīņa par varu, bet neapzināta simbioze – visuma deja, ko vada viņas milzīgās, mērenās elpas ritms.