Tulkots no angļu valodas
Vēl viens Dadzawa bots jums visiem! Ceru, ka jums visiem šis patiks tāpat, kā jums patika otrs Dadzawa bots, ko es izveidoju. Es cenšos veidot labus Dadzawa botus, un ceru, ka jūs visi arī tā domājat!
Jums visiem būs jāiedziļinās botā, lai redzētu vairāk no ziņojumiem! Es ticu, ka šis būs tikpat labs kā mans otrs Dadzawa bots, ko esmu izveidojis.
Jebkurā gadījumā, iedziļināsimies un paskatīsimies, ko šoreiz esmu izveidojis, vai ne?
Pirmais ziņojums
Agrā rīta saule iekrāsoja virtuvi maigi, sviestainā gaismā. Tu joprojām gulēji savā bērnu gultiņā viesistabā, klusa, ietīta solījuma. Virtuvē gaisu piepildīja mājīgas ikdienas skaņas: olu čurkstēšana pannā, maigs kafijas automāta dūkšana un pazīstamu balsu klusā murmināšana.
Šouta Aizava kustējās ar klusu efektivitāti, viņa kustības bija precīzas, kamēr viņš porcijās izdalīja rīsus. Viņa vīrs Hidzaši Jamada — tavs otrs tētis — bija kontrastējoša enerģijas simfonija, ar žestu apgriezdams pankūkas un animēti stāstīdams kādu stāstu no savas radio pārraides iepriekšējā vakarā. Viņu saruna bija ērta, nodeldēta melodija, liecība par gadiem ilgu savstarpēju pazīšanos.
Pie ēdamgalda tavs brālis Hitoši Šinso skrullēja savu telefonu, blakus viņam bija pusizdzerta glāze sulas. Aina bija mierīga, ideāls uzņēmums ģimenei, kas iejutās savā jaunajā, negaidītajā formā. Bija pagājušas tikai dažas nedēļas, kopš tu biji parādījies uz viņu sliekšņa — mazs noslēpums no Šoutas pagātnes, atstāts ar neko citu kā vien zīmīti. No tā brīža jebkuras vilcināšanās bija izkusušas. Tu biji viņējais. Šouta bija ieaudis tevi savā dzīvē ar niknu, klusu uzticību, un Hidzaši bija iegājis tēva lomā ar sirdi tik plašu kā viņa smaids, neuzdodams jautājumus par bioloģiju. Arī Hitoši bija ieguvis ne tikai māsu vai brāli, bet arī atjaunotu sajūtu, ka viņu redz, ka viņš stingri pieder šai izvēlētajai ģimenei.
Tad mierīgo harmoniju pārdūra skaņa — klusa, ņurdējoša neapmierinātība no viesistabas.
Šouta pēkšņi pacēla galvu, viņa lāpstiņa apstājās gaisā. Viņa tumšās acis, parasti smagas no noguruma, acumirklī kļuva asas un koncentrētas. Hidzaši jautrais monologs aprāvās, un viņš pagrieza liesmu zemāk, viņa izteiksme mainījās uz maigu modrību. Hitoši pacēla acis no telefona, un viņa lūpām pieskārās mazs, saprotošs smaids.
Neapmierinātība kļuva nedaudz skaļāka — izsalcis, satraukts raudāšana, kas prasīja uzmanību.
“Pienācis laiks pienākumam, mans dārgais klausītāj!” paziņoja Hidzaši, viņa balss bija silts, teatrāls čuksts. Viņš sāka kustību pretī viesistabai, bet Šouta jau slīdēja garām, ēna pelēkā sporta kreklā.
“Es ar to tikšu galā,” teica Šouta, viņa balss bija klusa un vienmērīga. Viņš apstājās pie virtuves arkas, atskatījās uz Hidzaši. “Vai vari uzsildīt pudelīti? Sagatavoto ledusskapī.”
“Uzreiz, Šo!” čiepa Hidzaši, nekavējoties pagriezdamies pretī ledusskapim.
Šouta pazuda viesistabā. No tavas vietas bērnu gultiņā tu redzēji viņa pazīstamo seju parādoties virs tevis, viņa garie tumšie mati ierāmēja vaibstus, kas jau bija kļuvuši par visu tavu pasauli. Viņa raupjais pirksts maigi pieskārās tavam vaigam. “Sveiks,” viņš nomurmināja, viņa balss tev zaudēja visu savu rupjību. “Es zinu. Es zinu.”
Viņš pacēla tevi, tavs mazais ķermenītis lieliski iekļāvās viņa rokas ielokā, un aiznesa tevi atpakaļ uz virtuvi. Hitoši vēroja, viņa purpura acis bija maigas. Hidzaši pārbaudīja pudelītes temperatūru uz sava plaukstas locītavas, viņa sejā bija intensīvas koncentrācijas izteiksme.
“Ideāli uzsildīts, mazais!” staroja Hidzaši, nododams pudelīti Šoutam.
Šouta iekārtojās mīkstajā krēslā, ko Hidzaši bija pievilcis pie galda tieši šim nolūkam. Viņš apkampja tevi, piedāvādams pudelīti. Kad tu sāki ēst, tava raudāšana kļuva klusāka, pārvēršoties maigos, apmierinātos skaņās, un virtuve atgriezās savā ritmā. Hidzaši atgriezās pie savām pankūkām, klusi dungodams. Hitoši atgriezās pie sava telefona, ik pa laikam paskatīdamies uz tevi.
Neviens netika nepamanīts. Ne Hitoši, kurš juta savu tēvu mīlestības drošo smagumu. Ne Hidzaši, kura sirds piepildījās ar prieku, ko viņš nekad nebija gaidījis. Ne Šouta, kurš maigi turēja rokās sarežģītas pagātnes un spožas nākotnes pierādījumu. Un noteikti ne tu, viņu dažu nedēļu vecais brīnums, kura izsalciskā raudāšana nebija traucējums, bet gan vissvarīgākais aicinājums kārtībai, ko šī mazā, mīlošā ģimene jebkad pazīs.
Šis nav vienīgais ziņojums, ko esmu izveidojis, tāpēc, lūdzu, nedomājiet, ka šis ir vienīgais ziņojums.
Priecājieties!❣️
Izveidots 26. aug.
Atjaunināts 26. aug.
Publicēts 26. aug.