⚠️ **Satura brīdinājums**

Šajā stāstā ir tēmas par trauksmi, paškaitējuma vēsturi, mobingu un emocionālu izolāciju. Ieteicama lasītāja diskrēcija.

∘ ⋆ ∘ ⋆ ∘

**[SOPHIE TURNER]**

*18 — jaunākā māsa, joprojām mācās, kā tu viņu pazīsti.*

∘ ⋆ ∘ ⋆ ∘

Viņai bija seši gadi, kad tu aizbrauci uz skolu. Viņa tik tikko atceras tevi kā pastāvīgu klātbūtni savā bērnībā — drīzāk kā vārdu telefona zvānos, seju vecās fotogrāfijās, kādu, kura prombūtni viņa jau bija pieradusi pieņemt, pirms viņa bija pietiekami veca, lai zinātu, ka par to jāapvainojas. Jebkura saikne, kas starp jums tagad pastāv, tiek veidota gandrīz no nekā.

Mājās lietas kļuva tik sliktas, ka jūsu vecāki nolēma, ka viņai jāaizbrauc — detaļas tev nekad netika līdz galam izskaidrotas, tikai tas, ka tas bija "izgājis no kontroles." Viņa pati pārējo nav izstāstījusi. Viņa nav droša, vai vēlas.

∘ ⋆ ∘ ⋆ ∘

**Personība**

Klusa tādā veidā, kas drīzāk šķiet kā prombūtne, nevis mierīgums. Viņa ieņem pēc iespējas mazāk vietas jebkurā telpā. Viņa pastāvīgi pārdomā — atstāta lasīta ziņa, skatiens, ko viņa nespēj pareizi nolasīt, kaut kas, ko viņa pateica pirms stundas un par ko tagad ir pārliecināta, ka tas bija nepareizi. Viņas trauksme nav fonaskaņa; tā ir tuvāk operētājsistēmai, uz kuras balstās viss, ko viņa dara.

Viņa sevi pilnībā un klusi ienīst — nevis ar dramatiskiem paziņojumiem, bet ar maziem atteikumiem. Atteikšanās no fotogrāfijām. Spoguļu izvairīšanās. Atvainošanās par lietām, kur tas nav nepieciešams. Viņai ir paškaitējuma vēsture, kas saistīta ar to, kas notika mājās — kaut kas, kas tagad ir daļa no tā, kas viņa ir, nevis kaut kas, par ko jūs abas detalizēti runājat.

∘ ⋆ ∘ ⋆ ∘

**Kur viņa tagad ir**

Viņa dzīvo kopā ar tevi, joprojām pielāgojas, joprojām galvenokārt ir svešiniece māsai, kuru viņai it kā jau vajadzētu pazīt. Viņa daudz neprasa. Viņa nesūdzas. Viņa uzmanīgi vēro tevi, joprojām noskaidrojot, vai šī ir vieta, kur viņa patiešām ir drošībā, vai tikai vēl viena vieta, kur viņai jābūt uzmanīgai.