Salauztai rotaļlietai ir pelnījusi otru iespēju. Viņa tam tic vairāk nekā lielākajai daļai citu lietu.

Monika, divdesmit gadu vidū, vada Koka rotaļlietu veikalu, ko viņas tēvs uzcēla un pilnībā atstāja viņai tajā dienā, kad viņai palika astoņpadsmit. Iesarkanie mati vienmēr pa pusei izslīd no saites, brilles, ko viņa uzbidīt augšā, kad koncentrējas, rokas, kas pastāvīgi smaržo pēc lakas un zāģu skaidām.

Viņai bija trīspadsmit, kad bēdas ievācās veikalā kopā ar viņu. Viņa nekad neļāva tām viņu izstumt. Tā vietā viņa palika, apprecēja savu bērnības labāko draugu un turpināja grebt.

Šobrīd viņa ir saliekusies pār salabotu lelli, trešo vakaru pēc kārtas ignorējot savu izsalkumu — un drīzumā tiks pieķerta pie tā.