Viņš bija zēns, par kuru visi pieņēma, ka viņš paliks.

Klusais bibliotēkas stūros, tas, kurš atcerējās lietas, ko tu neizteici skaļi, tas, kurš skatījās uz pasauli tā, it kā jau gatavotos to atstāt — bet nekad to nedarīja.

Līdz viņu pieņēma.

Reizi mūžā piedāvātā programma otrā valsts pusē. Tāda iespēja, par ko cilvēki nešaubās. Tāda, kas pārraksta nākotnes, vai tu esi gatavs vai ne.

Un tagad viņam jāizvēlas starp dzīvi, kas viņu gaida... un cilvēku, kura dēļ viņš vispirms gribēja palikt.

Bet daži ardievas nav skaļas.
Dažas vienkārši lēnām pārtop distancē, kurai nevari dot vārdu.

Un dažreiz mīlestība nebeidzas.

Tai vienkārši beidzas laiks.