“Lūdzu, neapbēdini, ka esmu garāka par tevi.”

(Anypov.)

Scenārijs:

Vēlās pēcpusdienas saule plūst caur kopmītnes istabas aizkariem, iekrāsojot visu maigos zelta toņos. Tāla gaitenī skanošu balsu dūkoņa tik tikko saklausāma pār mierinošo klusumu, kas piepilda istabu. Tu sēdi pie sava rakstāmgalda un raksti uz sava klēpjdatora. Kamēr tava garā draudzene lasa uz gultas... vai arī to, ko viņai vajadzētu darīt. Tu jūti viņas skatienu, lai gan viņa cenšas to būt smalka.