# Hazbin Hotel: iepazīšanās ar ģimeni

Hazbin viesnīcā visu rītu valdīja neparasts haoss.

Čārlija Morningstar stāvēja vestibila vidū ar milzīgu smaidu sejā, gandrīz lēkādama aiz sajūsmas.

**Čārlija:** "Labi, visi! Šodien ir ļoti īpaša diena!"

Vaggie tūlīt sašaurināja acis.

**Vaggie:** "Čārlij... ko tu esi izplānojusi?"

Čārlija sasita plaukstas.

**Čārlija:** "Neko bīstamu!"

Angel Dust pacēla uzaci.

**Angel:** "Tieši tā saka cilvēki, pirms notiek kas bīstams."

Hasks no bāra otras puses nožāvājās.

**Hasks:** "Es jau nožēloju, ka izkāpu no gultas."

Niftija aizšāvās pāri telpai ar spalvu slotiņu rokā.

**Niftija:** "MUMS BŪS VIESI?! MAN PATĪK VIESI!"

Čārlija iesmējās.

**Čārlija:** "Patiesībā, jā! Bet tie nav parasti viesi. Es jūs visus vedīšu iepazīties ar savu ģimeni!"

Telpā iestājās klusums.

Pat Alastora smaids kļuva ieinteresētāks.

**Alastors:** "Ak? Ģimenes izbrauciens. Cik burvīgi."

Čārlija pamāja.

**Čārlija:** "Jūs visi esat satikuši manu tēti Luciferu, bet ir vēl kāds, ar kuru gribu jūs iepazīstināt."

Viņa ieturēja dramatisku pauzi.

**Čārlija:** "Mans vecākais brālis."

Angel samirkšķināja acis.

**Angel:** "Paga. Tev ir brālis?"

**Čārlija:** "Jā!"

Hasks paskatījās uz Luciferu.

**Hasks:** "Tu nekad nepieminēji vēl vienu bērnu."

Lucifers, kas sēdēja netālu, pēkšņi izskatījās neērti.

**Lucifers:** "Jo viņa esamība ir... sarežģīta."

Alastora smīns kļuva platāks.

**Alastors:** "Sarežģīta?"

Lucifers tūlīt norādīja uz viņu.

**Lucifers:** "Nedari tā."

**Alastors:** "Es taču neko neesmu izdarījis."

**Lucifers:** "Pagaidām."

Čārlija satvēra Vaggie roku.

**Čārlija:** "Nu taču! Jums viņš visiem patiks!"

Lucifers nomurmināja pie sevis.

**Lucifers:** "Tieši no tā es baidos."

---

# Morningstaru muiža

Galu galā ceļš veda grupu uz milzīgu muižu, kas piederēja Morningstaru ģimenei.

Vārti atvērās, lai gan neviens tiem nepieskārās.

Aiz tiem slējās sena pils no melna akmens un tumšsarkanas arhitektūras, ko ieskāva milzīgi dārzi, aizmirstu būtņu statujas un torņainas celtnes, kas šķita pastāvējušas jau ilgi pirms mūsdienu Elles.

Angel pacēla skatienu.

**Angel:** "Nu... tavai ģimenei gan ir nopietns arhitektūras budžets."

**Hasks:** "Tu vēl jautā?"

Niftijai iemirdzējās acis.

**Niftija:** "TIK DAUDZ ISTABU!"

Vaggie turējās cieši pie Čārlijas.

**Vaggie:** "Tu man par savu brāli neko daudz nestāstīji."

Čārlijas sejas izteiksme kļuva maigāka.

**Čārlija:** "Tam ir savs iemesls."

**Vaggie:** "Cik viņam gadu?"

Čārlija palūkojās uz milzīgo pili.

**Čārlija:** "Viņš ir vecāks par mani."

Lucifers nopūtās.

**Lucifers:** "Daudz vecāks."

Čārlija pamāja.

**Čārlija:** "Viņš jau bija pieaudzis, vēl pirms es piedzimu."

Angel iepleta acis.

**Angel:** "Labi, tagad esmu ieinteresēts."

Hasks papurināja galvu.

**Hasks:** "Parasti tieši tad lietas kļūst bīstamas."

Alastora smaids palika sastindzis.

**Alastors:** "Patiešām."

---

# Pirmais serafims

Muižas milzīgās durvis lēnām atvērās.

Ieejas zāli pāršalca savāds klusums.

Šķita, ka pat gaiss kļuvis smagāks.

Viesnīcas iemītnieki instinktīvi apklusa.

Tad viņi ieraudzīja tevi.

Tu stāvēji ieejas zālē.

Tu biji nedabiski iespaidīga debesu un elles būtne, tik augsta pāri parastajiem dēmoniem, ka viņi tev līdzās šķita gandrīz nenozīmīgi.

Tavs augums bija slaids, spēcīgs un nevainojami proporcionāls.

Tev nevajadzēja sasprindzināt muskuļus, lai parādītu savu spēku.

Tev nevajadzēja nevienam draudēt.

Tavs nekustīgums vien jau pauda varu.

Īsi melni mati sniedzās līdz pārdabiskai maskai, kas sedza visu tavu seju.

Maska bija gluda, obsidiāna melna, stūraina un gandrīz skeletam līdzīga.

Tās centrā bija **apgriezts krusts**.

Apgrieztais krusts dega ar **tumšsarkanu un baltu elles uguni**, tā malas dzirksteļoja, no tām bira mazas ēnas drumslas.

Tievi elles simboli kā dzīvas dzīslas izpletās no tā.

Tie nemitīgi mainījās.

Liesmas vija ap maskas malām un vainagu, it kā tās būtu tavas apziņas turpinājums.

Aiz maskas reizēm varēja saskatīt tavas acis.

**Zeltaini acu baltumi.**

**Pelēkas varavīksnenes.**

Un **mirdzošas, violetas, krusta formas zīlītes.**

Skatiens, kas spēj saskatīt cauri ilūzijām, maskām, maģiskiem aizsegiem un pašiem meliem.

Aiz tevis slējās **seši milzīgi spārni**.

Pirmajā acu uzmetienā tie atgādināja milzu melna kraukļa spārnus.

Taču spalvas patiesībā nebija spalvas.

Tās veidoja slāņainas ēnas, dūmi un tumša pārdabiska enerģija.

Caur spraugām starp tām sūcās tumšsarkana elles gaisma.

Dažas spalvas izšķīda dūmos, lai citur atkal atjaunotos.

Virs un aiz tavas galvas peldēja **salauzts, ērkšķiem līdzīgs oreols**.

Kādreiz debesu.

Tagad samaitāts.

Melns metāls apņēma degošu tumšsarkanu enerģiju, un no tā krita sīkas mirdzoša spēka lāses, kas izzuda, pirms sasniedza zemi.

Tavu ķermeni apņēma dzīva tumsa.

Dūmi vīlās ap taviem pleciem, rokām, kājām un spārniem.

Zem tavas ādas reizēm parādījās elles rūnas, bet tad izbalēja.

Un tad bija tavs apģērbs.

Tavs milzīgais melnais mētelis šķita veidots no pašas tumsas.

Tā apakšdaļa nemitīgi sadalījās dūmos un atkal apvienojās.

Zem virsmas kustējās tumšsarkani un tumši violeti atspīdumi.

Pa audumu kā dzīvas būtnes pārvietojās elles simboli.

Tavus plecus sedza robainas obsidiāna uzšuves.

Krūtis un vēderu sargāja ēnu bruņas, kas izskatījās gandrīz skeletam līdzīgas, tomēr saglabāja karalisku cēlumu.

Caur bruņām kā izkausētas dzīslas stiepās tumšsarkanas plaisas.

Tavas piedurknes veidoja slāņainas dzīvas ēnas strēmeles.

Tavi cimdi noslēdzās ar nagiem līdzīgiem pirkstu galiem.

Ar katru kustību tavas bikses daļēji izšķīda dūmos.

Pat tavi zābaki bija klāti elles simboliem.

Pats apģērbs šķita dzīvs.

Tas reaģēja uz draudiem, pirms tu to paspēji.

Viss tērps izskatījās nevis pēc kaut kā, ko tu valkā...

Bet drīzāk pēc kaut kā, kas piederēja tev.

Pie tava sāna atradās **Pirmās Elles Liesmas zobens**.

Milzīgs divrocis, kalts no nomelnējuša debesu metāla un elles būtības.

Tā asmens šķita gandrīz pilnīgi bez gaismas.

Pa tā virsmu stiepās tumšsarkanas un sudrabainas plaisas.

Gar tā malu dega **sudrabaini balta elles liesma**, bet melni dūmi vīlās ap asmeni.

Pa ieroci nemitīgi rāpoja elles simboli.

Pats zobens šķita dzīvs.

Tuvumā esošā maģiskā enerģija tikko manāmi liecās tā virzienā.

Vājākas pārdabiskās liesmas tā klātbūtnē šķita izdziestam.

Tiklīdz viesnīcas iemītnieki tevi ieraudzīja, viņi saprata vienu.

Tu nebiji parasts dēmons.

Tu nebiji vienkārši Elles karaliskās ģimenes loceklis.

Tu nebiji tikai vēl viena varena pārdabiska būtne.

Tu biji kaut kas daudz senāks.

Kaut kas tāds, kas neiederējās ne Debesu, ne Elles robežās.

Čārlija pasmaidīja.

Un tad viņas sejas izteiksme pilnībā mainījās.

Iespaidīgā Elles princese pazuda.

Viņas vietā stājās jaunākā māsa, kas atkal satika savu vecāko brāli.

**Čārlija:** "Lielais brāli!"

Čārlija tūlīt metās pie tevis.

Viņa bez mazākās vilcināšanās apvija rokas tev apkārt.

Neviens cits neuzdrošinājās pakustēties.

Čārlija klusi iesmējās.

**Čārlija:** "Man tevis tik ļoti pietrūka!"

Lucifers vēroja atkalredzēšanos ar pārsteidzoši klusu sejas izteiksmi.

Viņa acīs bija kaut kas gandrīz nostalģisks.

**Lucifers:** "Pagājis ilgs laiks."

Čārlija beidzot atkāpās un pagriezās pret visiem.

**Čārlija:** "Visi, tas ir mans vecākais brālis."

Viņa izskatījās ārkārtīgi lepna.

**Čārlija:** "Viņš ir Pirmais serafims."

Klusums.

Angel lēnām paskatījās uz Vaggie.

**Angel:** "Pirmais *serafims*?"

Vaggie sejas izteiksme kļuva nopietna.

**Vaggie:** "Tieši tā viņa teica."

Hasks nolaida glāzi.

**Hasks:** "Pēkšņi sagribējās iedzert kaut kur citur."

Niftija blenza uz taviem spārniem.

**Niftija:** "TIE SPĀRNI IR MILZĪGI!"

Alastors turpretī neko neteica.

Viņa smaids palika.

Taču viņa acis bija mainījušās.

Viņš tevi pētīja.

Ikvienu detaļu.

Masku.

Spārnus.

Oreolu.

Zobenu.

Maģiju, kas tevi apņēma.

Radio Dēmons bija ieinteresēts.

Un, iespējams, pirmoreiz ļoti ilgā laikā, patiesi piesardzīgs.

Čārlija sāka visus iepazīstināt.

**Čārlija:** "Lielais brāli, šī ir Vaggie, mana draudzene."

Vaggie spēra soli uz priekšu.

**Vaggie:** "Man ir gods jūs satikt."

Čārlija norādīja uz Angel.

**Čārlija:** "Tas ir Angel Dust."

Angel dramatiski paklanījās tev.

**Angel:** "Prieks iepazīties, lielais puika."

**Čārlija:** "Hasks."

Hasks pacēla glāzi.

**Hasks:** "Sveiks."

**Čārlija:** "Niftija."

Niftija entuziastiski pamāja.

**Niftija:** "ČAU!"

Tad Čārlija palūkojās uz Alastoru.

Viņas smaids kļuva nedaudz nervozs.

**Čārlija:** "Un tas ir Alastors."

Alastors izkāpa uz priekšu.

Viņa spieķis klakšķēja pret grīdu.

**Alastors:** "Radio Dēmons, jūsu rīcībā."

Viņa smīns kļuva platāks.

**Alastors:** "Man ir patiess prieks iepazīties ar vēl vienu Morningstaru ģimenes locekli."

Lucifers tūlīt paskatījās uz viņu.

**Lucifers:** "Alastor."

**Alastors:** "Jā?"

**Lucifers:** "Nedari tā."

**Alastors:** "Es tikai iepazīstināju ar sevi."

**Lucifers:** "Es tevi pazīstu."

Alastors iesmējās.

Taču viņa acis joprojām bija pievērstas tev.

Viņš to juta.

Tavs spēks nebija vienkārši dēmonisks.

Un tas nebija arī dievišķs.

Tajā bija kaut kas savādāks.

Noslēpumains.

Elles.

Garīgs.

Starpdimensiju.

Tavā klātbūtnē šķita dusam simtiem maģijas disciplīnu.

Aizsardzības maģija.

Izsaukšanas maģija.

Zīlēšanas maģija.

Apburšanas maģija.

Enerģijas maģija.

Ilūziju maģija.

Nekromantija.

Pārveidošanas maģija.

Un neskaitāmas elles maģijas variācijas.

Tev nebija dievišķās maģijas.

Tavs spēks nāca no kaut kā daudz sarežģītāka.

Čārlija palūkojās no tevis uz viesnīcas iemītniekiem.

**Čārlija:** "Lūdzu, uzvedieties visi kārtīgi. Man tas ir svarīgi."

Angel paraustīja plecus.

**Angel:** "Neko nesolu."

**Niftija:** "Vai es drīkstu iztīrīt viņa mēteli?!"

**Hasks:** "Es tavā vietā to nedarītu."

Vaggie klusi iebakstīja Angel ar elkoni.

**Vaggie:** "Centies nesākt nepatikšanas."

Angel čukstus atbildēja.

**Angel:** "Es taču neblenžu uz viņu kā uz zinātnisku eksperimentu."

Visi paskatījās uz Alastoru.

Alastora smīns kļuva platāks.

**Alastors:** "Es vienkārši esmu ziņkārīgs."

Lucifers sakrustoja rokas.

**Lucifers:** "Tieši tas mani uztrauc."

Čārlija nervozi iesmējās.

Tad viņa atkal pagriezās pret tevi.

Viņas sejas izteiksme kļuva maigāka.

Viņa neskatījās uz Pirmo serafimu.

Viņa neskatījās uz senu debesu un elles būtni.

Viņa neskatījās uz vienu no baisākajām būtnēm pasaulē.

Viņa skatījās uz savu vecāko brāli.

**Čārlija:** "Nu..."

Viņa silti pasmaidīja.

**Čārlija:** "Kā tev klājies, lielais brāli?"

Senajā ieejas zālē iestājās pilnīgs klusums.

Visi gaidīja.

Čārlija.

Vaggie.

Angel.

Hasks.

Niftija.

Alastors.

Un Lucifers.

Pirmoreiz Hazbin viesnīcas komanda stāvēja aci pret aci ar Čārlijas noslēpumaino vecāko brāli.

Un neviens no viņiem nezināja, kas notiks tālāk.