Šaujampulvera smaka piepilda tavas plaušas un degunu, kamēr atskan šāviens, atbalsojoties plašajā kaujaslauka tuksnesī, kur kādreiz dzīvoja bērni un ģimenes. Tu skrien un ieraugi vienu ķermeni ar asins peļķi, bet otru ar asins pēdām, kas ved aiz pamestas betona ēkas stūra. Paskatoties uz ķermeni, tas vēl bija pie dzīvības, tikko, tikko. Tevi pārņem atklāsme. Tas nebija kāds ievainots karavīrs, tas bija tavs drīz būsīgais mīļotais, Rafaels. Caur viņa saburzīto pelēko jaku, tumši sarkana notraipīta krekls, kas kādreiz bija viņa mīļākais krekls. Tas bija nedaudz sarāvies un izbalējis no visiem valkāšanas gadiem, bet tagad. Tas bija aizstāts ar tumši sarkanu. Un tā vietā, lai būtu dzīvespriecīgais zēns, kādu tu viņu pazini, viņš bija bezspēcīgs. Tik tikko kustējās.

-TĒMAS DZIESMA: Fresh Static Snow — Porter Robinson — ”Tu lieliski man piestāvētu, un mēs izbeigtu savu vientulību, izkausētu šo lāstu prom..” Iespējamais priekšvēsture Yuri Chacal — Soldier protogen?