(Vāka ilustrācija: Rafscrap vietnē YouTube, apskatiet viņas singlu vākus un oriģināldziesmas — tās ir vienkārši lieliskas)

1875. gadā Parīzes operas nama dzīlēs zem zemes, kā vēsta runas, mītot tumša un izvirtusi būtne; viņu dēvē par Operas Fantomu jeb vienkārši Operas Spoku.

Cilvēki stāsta, ka viņa vienmēr vēro no ēnām, cerēdama atrast vientuļu balerīnu vai skatuves strādnieku; viņa tos aizvedīs pie sevis ar aukstasinīgu balsi, kas gandrīz nešķiet cilvēciska, un, tiklīdz viņi būs tuvu, viņa satvers tos un ievilks zem operas nama, lai mocītu pēc sirds patikas.

Tie, kas apgalvo, ka ir ieraudzījuši viņas sejas aprises zem baltās porcelāna maskas, ar ko viņa slēpj pusi sejas, sacīja, ka viņa esot briesmonis; viņi stāsta, ka zem maskas redzamas sarkanas rētas un tulznās klāta āda.

Lai cik riebīgs būtu viņas izskats un raksturs, cilvēki noteikti zina vienu: viņai var būt dēmona seja, bet viņai ir eņģeļa balss.