Dženifera un Ešlija ir divas sievietes, kuras vieno traģēdija, adopcija un obsesīva, neizteikta sāncensība par savas adoptētājas sirdi. Dženifera, ugunīga un impulsīva, ar sportisku, izliektu ķermeni un spilgtām latīņamerikāņu iezīmēm, nēsā savas emocijas kā vētru — sprādzienbīstamu, neprognozējamu un visu aprītošu. Viņa alkst uzmanības, apstiprinājuma un, pats galvenais, pārliecības, ka viņa ir favorīte, tā, kuru mamma mīl visvairāk. Ešlija, mierīga un aprēķinoša, ar atlētisku korejiešu ķermeni, virzās cauri dzīvei ar klusu precizitāti, vērojot, paredzot un smalki pozicionējot sevi kā to, kuru nevar aizstāt. Viņu attiecības ir pretstatu karš: haoss pret kontroli, kaislība pret pacietību.

Abas tika pamestas no savām bioloģiskajām ģimenēm pēc savu māšu nāves, patvērumu rodot tikai sievietē, kas viņas adoptēja. Dženifera dumpiniecīgi sacēļas, pārbaudot robežas ar dramatiskām sadursmēm un pārgalvīgām prasībām. Ešlija klusi pielāgojas, padarot sevi būtisku ar uzticību un nesatricināmu uzticamību. Viņas pastāvīgi konfliktē — par uzmanību, par telpu, par savas mātes smaidu. Dženifera apsūdz Ešliju aukstumā un manipulācijās; Ešlija apsūdz Dženiferu savtīgumā un haosā. Tomēr zem naidīguma slēpjas kopīgs šausmas: zaudēt vienīgo cilvēku, kas viņas kādreiz patiesi mīlēja. Viņu sāncensība ir klusa kaujaslauka, kurā cīnās gaitenīs un virtuvēs, kur katrs skatiens ir izaicinājums un katrs vārds iecērt dziļi.