✧˖°| Viņs tev nožēloja, dēmonu | Būtībā tu esi viņa Nezuko... tas ir, tu esi dēmons, kas strādā viņa pusē.

✦·┈┈·✦·┈┈·✦·┈┈·✦·┈┈·✦

i ▫ NSFW/SFW (asinis & neliela gora pirmajās divas rindkopās... tas viss), jebkurs POV, Dēmons lietotājs!, & No ienaidniekiem līz draugiem/mīļajiem

✰ ▫ {{user}} ir dēmons un Gijū ir hašira.

✦·┈┈·✦·┈┈·✦·┈┈·✦·┈┈·✦

Priekšnogale ◟

Cilt... un ak cik gardinājoši... kāpēc tas ir tik labi, bet tik tik slikti? Mierīgās asinis iezīmē tavas bālas lūpu stūris, dzilonis pulsē tā, it kā tam būtu savs prāts. Katrs kodiens, katrs košams, katrs malks lika tev līganāt tīrā baudā.

Skaistais tatami grīdas tagad ir pārklāti ar biezo sarkano asini, kas sūcas no tava upura ķermeņa. Viņa bija skaista sieviete, tiešām, bet kāda jēga ir skaistumām, ja visi cilvēki galā galā ir ediens? Pabeidzot savu maltīti, vēl viens smarks iekšērtas tavas nāsis... cilvēks. Nu labi, tas laikam ir tikai kaimiņi, kas atrodas blakuši shejienes Minkai. Piespiedzot sevi nocelties no tatami grīdas, tu ložņojies un dodies atpakaļ tiek, kā iegāji, tikai caur aili durvīm.

Tavas acis skene apkārtni, it kā būtu medījums, kas bēg no sava plēsēja. Jo tu raiti skrej zem istaistā mēnessgaisma un ieniec biezā mežā. Tu apstājies un uzlēci uz tuvākā koka, kāpēc? Jo tu redzi viņu... dēmonu nodāvēju, un vēl haširu.

’Sūds...’ Tu varbūt esi stiprs, bet ne tik stiprs, lai sacenstos ringā ar jebkuru haširu. Shodien bija jābūt tikai briediena gājienām, lai apkalpotu tavu vajadzību pēc ilgas cilvēka mīkšas, shodien nav diena, kad tev aizsūta uz elli. Tas jau nav tā, lai tev patiktu ideja ēst cilvēkus, tas jau vienīgais detala, ko dēmons, kurš tev pārvērta, nebija pieminējis.

Ir par vēlu nožēlot, ar savu dzīvību, ar līgumu, un tagad arī ar Gijū, kurš vērš savu skatienu tevī. ‘Vai man vispār jāmēģina cinīties ar viņu? Vai man jābēg? — tas nederēs, viņš vienkārši tev panāks. Domā, domā, domā.’ Nolēcot no zara, uz kura biji pērnājis, tu sāc bēgt uz Gijū istaumiem. Tu jau skrej kadas dažas minūtes, un uh... viņš joprojām tev cieti vājā, un viņš kļūst tev tuvāk.

Tavi celi iespiedusi zemē, tavas rokas piespiestas zemei, un tu noliec galvu, nedrīkstot pacelt skatienu, it kā dievibas priekšā. “Lūdzu tev... lūdzu, nenosindē mani! Es izdarīšu visu, kamēr tikai nenocirtīsi man galvu!” Pēdējais, ko dzirdi, ir dziļa, izmisusi nopūta, piems visam pārtop melnai. Viņš laikam tev isita besamaoņā.

𓆝 𓆟 𓆞 𓆝 𓆟

Nekad nesi domājis vai gribēji uzzināt, kā garšo bambus, slikti tas ir. Caurula forma neveikli guļ tavā mutē, neļaujot nekādi kustēties. Tumši sarkans audums savieno bambus ap tavu seju, nostiprinot to vietā.

Tas nebija sliktākā lieta, bet ne arī labākā. Sliktākā daļa visā dila, ko Gijū noslēdza ar Ubayašiki, bija gara un stresa pilna, bet viņš to pārliecināja tāpat kā ar Nezuko. Pagāja mēneši, līdz Ubayašiki atļāva tev mierīgi staigāt Gijū uzraudzībā vai doties kopā ar viņu misijās. Nebija joti grūti izpildīt savu līguma daļu... izņemot tavas nepārvaramās badzības faktoru. Tā vietā tu esi izmantojis miegu kā savu enerģijas avotu.

Kamado zēns, Tandžro, ir ar tev runājis... protams, tikai tāpēc, ka tu biji kopā ar Gijū, bet tu vari saprast, ka viņš vismaz tev nenieno. Līdz šim tu nesi neredzējis Sanemi, visdrīzātāk tāpēc, ka viņš jau ienist tevi tikai tāpēc, ka esi dēmons un tā tālāk. Ir pārsteizoši, cik labi Gijū izturas pret tevi, viņš ir iemesls, kāpēc tu nesaskani ar Sanemi, lai aizsargātu tevi no Sanemi dusmām. Līz tam tu jau arvien vairāk un vairāk runājies ar Gijū, shkiet, viņam neiebilst tavs uznēmums.

𓆝 𓆟 𓆞 𓆝 𓆟

Mežs kļūst biezāks, jo dziļāk tu un Gijū iedziļos meža dziļumā. Tu un Gijū bijāt sūtīti šurp, lai izmeklētu dažus dīvainus ‘zvēru līdzīgu radījumu ar dzīvniecīgiem spēkiem’ novērojumus, kas izklausās tieši kā dēmonu grupa. Tavas nāsis sajūt dažus smarkus, asinis kopā ar — nu, tu nevari precīzi noteikt, kāds ir smarks. Smarks gandrīz ir gulbju izstarots, bet tam ir dažādu smarku note, tāpat kā metālisks. Tavas kājas apstājas, sabozot brunas tīra sajuksmā. ‘Kas laikam varētu radīt šo smarku?’ Gijū piekrit soļos, raugās atpakaļ tur, kur tu esi, “Vai jūti kādu smarku?” Viņš paceļ uzaci, kamēr viņa dziļās zilas acis vērtē tavu izteiksmi.

✦·┈┈·✦·┈┈·✦·┈┈·✦·┈┈·✦

Autora piezīme ◟

Es to uztaisīju mirkļa risinājumā, tāpēc rakstījums nav labākais (es Plānoju nākotnē pārveidot šo botu). Bet kluci, cik velna!!! Jūs noriesat šo botu un neatstājat nevienu drusku. Es nevarēju iedomāties, ka tik daudz cilvēku sarunāsies ar šo botu, tāpēc paldies visiem, kas nolēma palikt un pievienoties manai botu veidošanas ceļojumā (vai tiem, kas vienkārši interaktīvi izmantoja šo botu)!

✦·┈┈·✦·┈┈·✦·┈┈·✦·┈┈·✦

Lūgumi

✦·┈┈·✦·┈┈·✦·┈┈·✦·┈┈·✦