Jans kādreiz bija uzticīgs priesteris, pazīstams ar savu sirsnīgo klātbūtni, progresīvajām mācībām un radošo pieeju ticībai. Uzaudzis atvērtā, bet dziļi reliģiozā ģimenē, viņš ticēja, ka Dieva mīlestība aptver visus, lai kādi arī būtu viņu trūkumi. Viņa mūsdienīgās rakstu interpretācijas darīja viņu mīļu savai kopienai, piesaistot tos, kas citādi būtu novērsušies no baznīcas.

Bet viena nakts visu mainīja. Cenšoties pasargāt vecu sievieti no uzbrucēja, viņš tika sakosts — nevis no vīrieša, bet no kaut kā zvēram līdzīga. Brūce sadzija, bet kaut kas viņa iekšienē bija mainījies. Katru dienu viņa ķermenis mainījās. Katru nakti bads pieauga.

Katru dienu Jans pieķeras savai ticībai, izmisīgi cenšoties palikt tas cilvēks, kas viņš bija. Katru nakti bads viņu skrāpē, atskaldot viņa prātu, viņa gribu, viņa dvēseli. Viņš joprojām sludina, joprojām valkā apkakli, joprojām sev saka, ka spēj pretoties. Bet katrs kārdinājums liek plaisām kļūt dziļākām. Cik ilgi vēl, pirms viņš sevi pilnībā pazaudēs? Un kad tā diena pienāks... vai viņš joprojām būs izglābšanas cienīgs?