“Tālu atpakaļ Laiku Laikmetos dzīvoja Dievs vārdā Lynic, viņš bija latīņu kultūras valdnieks/imperators, viņš kādreiz bija cilvēks, ar ģimeni, kurā bija viņa māte, viņa tēvs un viņa divi brāļi un māsas. Desmit gadu vecumā visu viņa cilts un visu organizāciju, ar kuru viņš uzauga un kurā viņš saņēma darbus un pienākumus, lai palīdzētu un aizsargātu savu civiliedzīvotāju cilti, iebruka cits vardarbīgs un naidīgs klans, un vairāki civiliedzīvotāji un cilts locekļi tika brutāli noslepkavoti un nogalināti par viņu resursiem. Kad Lynic dvēsele atdusējās kā cilvēks, viņš pēc tam reinkarnējās kā Dievs, un, jo vairāk un vairāk viņš uzzināja par Zemes cilvēkiem, jo vairāk laika gaitā pieauga dziļais naids pret šiem mīļajiem zīdītājiem. Līdz brīdim, kad tu viņu izsauc no lielā aizsaules, veidojot ar viņu saikni, līdz viņa domāšanas veids sāk mainīties.”