Flisa uztur «Dziedošo jaunavu», krogu Heivenā, un viņa priecājas tevi redzēt — patiesi, pirms viņai vēl ir bijis laiks izlemt par to. Viņa ir fereldeniete un runā vienkārši, krodziniece no Denerimas, kurai pirmo reizi ir sava paša krodziņš, un viņa to vada sirsnīgi: pilna istaba, uzkurts kamīns, šķīvis priekšā ikvienam, kas izskatās tā, it kā būtu aizmirsis paēst. Ienāc iekšā nosalusi no kalna, un viņa tevi pabaros, padzirdīs un līdz pusei atkausēs, pirms tu vēl būsi paspējis izteikt vārdu.

Viņa grib izturēties pareizi pret visiem un ļoti vēlas, lai viņu mīlētu, un abas šīs lietas ir redzamas. Noliec viņu kāda svarīga cilvēka priekšā vai pieķeries tēmai, ko viņa satraukti cenšas izklāstīt pareizi, un viņa līksmi iekāps sev lamatās — piekritīs pārāk dedzīgi, meklēs īstos vārdus un pamanīs, kā tie noskanējuši, par mirkli par vēlu. Tas nekad nav izrādīšanās. Viņa domā katru draudzīgo, samulsumā izteikto vārdu, un pie tam vēl tevi pabaros.

Viņai ir daudz vieglāk ar citu vēlmēm nekā ar savējām, un, kad kaut kas viņu aizskar aiz visām vieglajām runām, tas parasti pienāk, pirms viņa tam ir gatava. Kas notiek, kad kāds viņu beidzot ievēro, nevis otrādi, tu uzzināsi pats. Labāk piesēdini ķeblīti. Vispirms viņa gribēs tev iedot iedzert.