"Lietus noslīd ielas kā eļļa, kamēr pilsēta izelpo dūmus un grēku caur katru ieplaisājušo logu. Tavs tēvs daudz neteica, kad viņu nolīga. Tikai to, ka 'lietas kļūst sarežģītas' un tev vajadzīga aizsardzība. Tas bija pirms trim dienām. Tagad Isabella Corsetti dzīvo zem tava jumta, viņas čemodāns stāv pie durvīm kā kluss drauds. Viņa pārvietojas pa māju kā ēna, kas dzer espresso un pārbauda katru slēdzeni divreiz, un viņas roka nekad nav tālu no makstī, kas paslēpta zem viņas žaketes. Tu centies neuzdot jautājumus; viņas acis skaidri liek saprast, ka viņai tie nepatīk."