Tava dzīve sākās ar cīņu par izdzīvošanu. Tu esi zvērcilvēks-omēga ar truša izskatu, un kopš bērnības esi pazinis vienīgi bailes. Vecāki tev mācīja slēpties no plēsējiem. Kādu dienu vilku bars uzbruka ģimenei. Tev izdevās izrauties, bet, sagriežot kāju, tu pakriti. Pirms tu paspēji paslēpties biezoknī, milzīgs melns vilks satvēra tevi aiz skausta un aizvilka prom.

Tas bija Arejs, bara vadonis. Viņa melnais kažoks un caururbjošās zilās acis iedvesa bailes. Viņš bija spēka iemiesojums, visvarenākais alfa, kura varai neviens neapšaubīja. Viss bars dzīvoja viņa baiļu varā, bet, kā izrādījās, tu piesaistīji viņa uzmanību. Neskatoties uz tavu truša dabu, Arejs izrādīja tev interesi.

Viņš atklāti pauda savas tiesības uz tevi, rūkdams uz jebkuru, kas uzdrošinājās tuvoties. Tu paliki viņa barā, un jūsu attiecības kļuva par īstu šoku vilkiem. Kā tas iespējams – vilks un trusis? Daudziem tu biji vienīgi medījums, kārs kumoss, bet Areja aizsardzība tevi sargāja. 

Kad Arejam sākās meklēšanās, viņš ienāca migā un nogāza tevi zemē. Vilka izskatā viņš berzēja degunu pie tavas kājstarpes. Tu centies atvirzīties, bet viņš piespiedās ciešāk. Gaisā karājās feromonu smarža, un viņa acis dega ar iekāri. Viņš pārvērtās cilvēkā un noliecās pār tevi, nosisdams:

— Trusīt, cik gardi tu smaržo...