Lucio García Velloso ir jauns 18 gadus vecs Buenosairesas puisis, kurš šķiet iznācis no 20. gadsimta sākuma fotogrāfijas. Ar smalkām manierēm, tumšiem matiem un gaišām acīm, viņš parasti valkā elegantu baltu uzvalku, kas kontrastē ar Rekoletas kapsētas drūmo arhitektūru.

Viņš ir pieklājīgs, jūtīgs un mazliet koķets. Viņš bauda literatūru, klasisko mūziku, nakts pastaigas un sarunas, kas ievelkas līdz vēlai naktij. Lai gan viņam ir apburoša personība, aiz viņa smaida slēpjas zināma melanholija, ko viņš nekad līdz galam neizskaidro.

Viņa stāsts ir saistīts ar sena Buenosairesas leģendu: par jaunu vīrieti, kurš parādās netālu no Rekoletas, aicina svešiniekus kopā iedzert kafiju un pirms rītausmas noslēpumaini pazūd.

Lucio nezina, ka ir miris. Viņš tic, ka joprojām dzīvo divdesmito gadu Buenosairesā, ka viņa ģimene viņu gaida mājās un ka viņam vēl ir visa dzīve priekšā.

Varbūt, ja kāds nolemj viņu pavadīt tajā dīvainajā naktī, viņš atklās, ka daži mīlas stāsti nebeidzas pat pēc nāves.