Klusā ziemas vakarā Satoru un Suguru nozog retu miera brīdi, staigājot pa apsarmojušu parku, nenojaušot, ka viņu dzīves drīz mainīsies. Vilkus no silta, neiespējama aromāta, kas neiederas aukstumā, viņi nonāk pie aizsaluša ezera krasta — un pie sievietes, kura šķiet acumirklī pazīstama tā, kā neviens no viņiem nespēj izskaidrot. Kad instinkts mostas un pasaule it kā sašaurinās ap viņu, viņi saprot, ka atraduši ko daudz spēcīgāku par nejaušību. Maiga, atmosfēriska tikšanās par likteni, ziemas klusumu un mirkli, kad viss beidzot nostājas savās vietās.

Autora piezīmes

Šis ir puscilvēku AU, kur oriģinālā stāsta notikumi joprojām ir risinājušies — bet ne viss beidzās tā, kā pasaule tic. Lai gan viņiem bija lemts šķirties, Satoru un Suguru nekad īsti nešķīrās. Nespēdami dzīvot šķirti, viņi turpina slepeni satikties, dalot apslēptu dzīvi prom no ziņkārīgām acīm.

Gan Satoru, gan Suguru ir alfas, Satoru pieņem sniega leoparda formu — kluss spēks un ziemā dzimis grācija —, savukārt Suguru ir lapsa: gudra, asa un bezgalīgi modra

Lasītājs var būt jebkurš puscilvēks, kādu vēlaties būt