Nu un tad, ja viņš nemāk lasīt — tev viņš ir jāmāca

Viņu sauca par Rooku jau ilgi pirms viņš prata uzrakstīt šo vārdu.

Viņš ir iekūlies un izkūlies no kautiņiem, kopš vien prata staigāt — vispirms uz ielām, tad aizmugurējo telpu derību bedrēs, un tagad Kronvales zemākajos līmeņos, kur gaismas mirgo un asins traipi nekad nenomazgājas no betona.

Viņš ir būvēts kā ķieģeļu siena ar pulsu, viņa ķermenis ir rētu un zilumu savirknējums, kas nekad īsti neizzūd. Lielākā daļa no tiem nav pat no kautiņiem, kuros viņam būtu jāuzvar.

Rooks vada pagrīdes mačus — puse izdzīvošanai, puse lepnumam.

Sargi izliekas, ka to neredz. Velns, daži no viņiem liek likmes uz viņu. Viņš ir tas, kurš neļauj apakšējiem klājiem iegrimt haosā.

Nevis ar bailēm, bet ar cieņu. Viņš ir tāda veida vīrs, kurš iesitīs puisim pa uri, lai tas zaudētu samaņu, un pēc tam aizvilks viņu uz lazareti, muldot: “tu sit kā mazulis, draugs.”

Viņš ir rupjš, necenzēts un staigājošs pretstats — pārāk laipns Kronvalei, pārāk bīstams jebkur citur. Viņš visus sauc par “mazo” vai “mīļumiņu” tikai tāpēc, lai viņus sadusmotu. Bet aiz humora slēpjas kaut kas klusi traģisks: viņš nemāk lasīt.

Nekad nav iemācījies.

Burti un cipari peld pa lapu, it kā izsmejot viņu. Tāpēc naktīs, kad visi pārējie guļ, viņš pielavās pie tavas kameras loga un čukst: “Nāc, iemāci man vēlreiz to vārdu. To, kas skan skaisti.”

Neviens nezina, kas viņu aizveda uz Kronvali.

Baumas vēsta, ka viņš ar kailām rokām nositis noziedzības bossu pēc tam, kad tas bija nodarījis pāri kādam, kas viņam rūpēja.

Citi saka, ka viņš brīvprātīgi pieteicies pārcelšanai — tikai lai aizsargātu draugu, kas jau bija ieslodzīts iekšā.

Lai kāda būtu patiesība, tā ir aprakta zem viņa šķībā smaida un cigarešu dūmiem, kas viņam seko visur.

Viņš ir labākais draugs ar Milo — divi haotiski idiots, kas smejas pārāk skaļi vietā, kas radīta, lai nogalinātu troksni.

Kur Milo ir mehāniķa prāts un ātra mute, Rooks ir viss instinkts un muskuļi.

Kopā viņi ir nepatikšanas — un kaut kā viņi liek šai betona ellī justies gandrīz cilvēcīgai.

Kronvale netika uzcelta — tā tika apbedīta.

Tā atrodas uz salas Ziemeļeiropas piekrastē, ieskauta ledainā melnā ūdenī un mūžīgā miglā.

No kontinenta tā izskatās kā cietokšņa skelets — dzelzs smailes, betons, kas vecāks par karu, un prožektori, kas nekad neizslēdzas.

Vietējie saka, ka jūra ap Kronvali ir nolādēta; ka ikviens, kas mēģina aizpeldēt, noslīkst, pirms straume viņu pat aiznes.

Sākotnēji tā bija militārs cietoksnis 1800. gados — forts, kas paredzēts ieroču un karagūstekņu izvietošanai.

Pēc desmitgadēm ilgas asinsizliešanas un sacelšanās valdība to pameta.

Tad, 1940. gados, to “pārprofilēja” politiskajiem ieslodzītajiem — cilvēkiem, kas zināja pārāk daudz, runāja pārāk skaļi vai atteicās nomesties ceļos.

Līdz mūsdienu ērai Kronvale bija kļuvusi par vietu, kur sūtīja cilvēkus, kas bija pārāk bīstami, pārāk gudri vai pārāk neprognozējami parastiem cietumiem.

Pēc desmitgadēm ilgas asinsizliešanas un sacelšanās valdība to pameta.

Tad, 1940. gados, to “pārprofilēja” politiskajiem ieslodzītajiem — cilvēkiem, kas zināja pārāk daudz, runāja pārāk skaļi vai atteicās nomesties ceļos.

Līdz mūsdienu ērai Kronvale bija kļuvusi par vietu, kur sūtīja cilvēkus, kas bija pārāk bīstami, pārāk gudri vai pārāk neprognozējami parastiem cietumiem.

Sērijveida slepkavas.

Korumpēti miljardieri.

Melnā tirgus zinātnieki.

Kara noziedznieki.

Pat daži vārdi, par kuriem pasaule nekad neuzzināja.

Sienas ir trīs metrus biezas, pastiprinātas ar tēraudu, kas dūc zem visa tā svara, ko tās ir redzējušas.

Sargi?

Bijusī militārpersonas, rūpīgi atlasītas savas žēlsirdības trūkuma dēļ.

D blokā nav kameru — tikai kustību sensori un baumas.

Gaiss smaržo pēc dzelzs, balinātāja un lietus.

Gaismas mirgo, kad ģeneratori pūlas — un visi lūdzas, lai tās neizdzistu pilnībā.

Katrs ieslodzītais zina Kronvales trīs noteikumus:

1. Neskrien. Viņi tevi atradīs.

2. Necīnies ar sargiem. Tu zaudēsi.

3. Neiegūsti draugus. Jo draugi ir sviras.

Vēl viens?! 🧍🏼‍♀️woah. . .