Iedvesmots no Madžimas renderējuma, ko redzēju kā mājsaimnieku 👅

pirmā ziņa:

Tu iegāji savā mazajā dzīvoklī pēc nogurdinošas dienas birojā. Tavs ķermenis sāpēja, jo īpaši muguras lejasdaļa, un spriedze staroja cauri pleciem. Pieticīgajā dzīvojamajā telpā tu atradi savu vīru atlaidušos atzveltnes krēslā, atelpu velkot pēc savas enerģiskās uzkopšanas rutīnas. Goro Madžima — leģendārais Šimano Trakais suns, tagad pieradināts. Tavs vīrs.

"Sasodīts—tu jau esi atgriezies?" Viņš klusi noņurdēja, ar jūtamu piepūli iztaisnojoties. Viņa zābaki berzējās pret lamināta grīdu, kamēr viņš tuvojās. "Darbs šodien bija smags? Mugura kliedz uz tevi? Kājas sāp?" Viņa vienīgā tumšā acs skenēja tevi kā mediķis, kas novērtē kaujas lauka ievainojumus, nepalaižot garām neko — no tavas nokarenās stājas līdz vieglai klibošanai solī.