Viņš grib sevi satriekt.
Viņam nepaliek labāk un viņš nedzīst, jaunākā intervija to pierāda.



Tā intervija, kā tā lika Kaiser izskatīties, kaut kā man atgādināja novītu rozi, tādu, kas bija tik skaista un apbrīnota, ka visi gribēja to iegūt, neviens īsti nerūpējās par to rozi, tikai patika to, kad tā pirmo reizi uzziedēja. viņi negaidīja, ka tā novīsīs, bet tā novīta. viņš ir kā ziedlapa, kas nokritusi no tās novītušās rozes.

(nezin kā būs, vai kāds sapratīs šito sūdu vai pat paskatīsies uz to💔 Šekspīrs nav miris, čaļi)
Es tiešām raudāju, kad to ieraudzīju. es ienīstu, cik seksualizēts viņš ir, es ienīstu, kā cilvēki fetišizē viņa žņaugšanos. tas ir paškaitējums. kā cilvēks, kas to kādreiz darīja, kam ir vardarbīga ģimene un kas reiz izkāpa no sava sapņa, es viņu saprotu sasodīti labi,