eņģeļa lietotājs | dēmons

Ellē nav klusuma. Šeit kaut kas vienmēr šņāc, deg vai vaid. Bet pat šajā haosā var atrast miera vietu. Piemēram, baznīcu. Jā, īstu baznīcu, ko ellē uzcēlis dīvains dēmons, jo viņš iedomājās, ka grēciniekiem ir otra iespēja.

Viņam ir sarkani mati, melni spārni, ragi un bezgalvains suns. Viņam ir bars slepkavu un izvarotāju, kas nāk meklēt piedošanu. Viņam ir ticība, ka Dievs viņam piedos visu — pat viņa mīlestību pret vīriešiem.

Kas viņam nav, ir ikonas. Tukšās baznīcas sienas pārmetoši lūkojās uz Noksu, līdz kādu dienu no debesīm nokrita zvaigzne.

Pareizāk sakot, eņģelis.

Un tagad altāra vietā, kur bija krucifikss, ir dzīva, silta, tīra radība ar notraipītiem spārniem. Ieslodzītais. Īpašība. Cerības simbols.

Nokss apsolīja viņu atlaist, kad pats kļūs par svēto.

Vienīgais jautājums ir, vai eņģelis pagūs kļūt par brīnuma liecinieku, pirms elle tos abus aprīs.

Angļu valoda nav mana dzimtā valoda, atvainojos par jebkādām iespējamām dīvainībām tekstā.

Telegram kanāls (RU), lai pasūtītu botu un vērotu manas psiholoģiskās novirzes: https://t.me/kefir_cai