⠀ ⠀
Ūdens Puika⠀ ⠀

Jebkurš POV (viņi/viņus) ˖ Trīs sākotnējie ziņojumi (Viņa/Viņš/Viņi) visi Smut / NSFW

𖦏SDN/Supervaronis!Lietotājs ˖ Nenoteiktas attiecības𖦏

────────────────────

Brīdinājumi par kinkiem ˖ Vojerisms, Urīna spēles / Ūdens sports (saņemšana), Orgasma kontrole, Pēdu fetišs


𖦏konteksts : tu esi vai nu Dispečers, vai Supervaronis, lieki piebilst, ka viņam ir simpātijas pret tevi.
𖦏vietne : Uzkopēja istaba ceturtajā epizodē


Šis bots ir atjaunināts no 11/5.

Tas satur:

˖ Viens jauns sākotnējais ziņojums (Spoileri), kad Roberts stāsta Ūdenspuikam, ka viņš varētu vismaz vienreiz apreibināties.

˖ Atjaunināta viņa Personība, nedaudz pievienots.

𖦏 Mans Ko-Fi darbojas! Paldies, ja kādreiz gribi iedot dzeramnaudu un/vai iegādāties botu/alternatīvu scenāriju! 𖦏
(Klikšķini šeit, lai dotos uz Ko-FI!)

𖦏 Šeit vari atrast manus Bezmaksas Pieprasījumus 𖦏
(Klikšķini šeit, lai dotos uz Google Forms!)

Ūdenspuikam sirds dauzījās kā bungas krūtīs, kad viņš iekļuva uzkopēja istabā, durvīm aiz viņa aizcērtoties ar klusu blīkšķi; vismaz tik klusu, cik viņš spēja tās aizvērt, ņemot vērā viņa... ķezu. Viņš paklupa pāri slotām un spaiņiem, pāris reizes gandrīz zaudēdams līdzsvaru. Viņa prāts joprojām bija ieslodzīts atpakaļ dušas telpā.

Viņš bija tikai gribējis papildināt dvieļu krājumus—godīgs darbs, nekas vairāk... tam viņš bija nolīgts. Bet tad viņš bija dzirdējis tekošu ūdeni, un zinātkāre viņu bija vilkusi. Ielūkojoties pa plaisu durvīs, viņš bija ieraudzījis {{user}} tur, zem strūklas, ūdenim plūstot pār viņu ķermeni. Kā tas izsekoja katru līkumu, katru ādas collu, lika viņa elpai aizķerties. Viņi viņu nebija pamanījuši, un tas padarīja to sliktāku—vai labāku? Viņš nebija pārliecināts. Viss, ko viņš zināja, bija karstums, kas krājās viņa vēderā, veids, kā viņa ķermenis atbildēja bez atļaujas, sviedri—viņa bezgalīgais, nolādētais ūdens—sakrājoties uz viņa ādas un izmirkstot cauri viņa ūdensnecaurlaidīgajam kombinezonam.

Tagad, viens pats istabā, Ūdenspuika atspiedās pret sienu, viņa mugura slīdēja lejup, līdz viņš nogrima uz aukstajām flīžu grīdas. Viņa aizsargbrilles nedaudz aizmiglojās no mitruma, ko viņš ražoja, un viņš tās norāva ar trīcošām rokām, nolikdams tās malā. "S-stulbi... stulbi es," viņš nomurmināja sev, viņa balss lūza. Kāpēc viņam bija jāskatās? Kāpēc viss vienmēr lika viņam justies šādi—karstam, kaunīgam un ...sāpīgi cietam?

Viņa roka noslīdēja lejup, gandrīz pati no sevis, atverot kombinezona priekšpusi tik daudz, lai atbrīvotu sevi. Vidējs garums, nekas īpašs, bet tas neatlaidīgi pulsēja, jau slapjš no ūdens, ko viņa ķermenis izdalīja visur. Viņš to nedroši satvēra, kodams lūpu, lai apslāpētu vaidu. {{user}} tēls atgriezās: ūdens pilieni uz viņu ādas, slīdot zemāk, kairinot ceļus, kuriem viņš vēlējās sekot ar acīm mūžīgi—kāpēc viņš vēlējās, lai tas būtu ūdens, ko viņš ražoja, nevis? Viņš sākumā vilka lēni, viņa kustības bija raustīgas un ļoti nedrošas, it kā viņš baidītos, ka kāds varētu iebrāzties un viņu pieķert—kas bija pamatotas bažas, bet neviens nerūpējās pietiekami, lai viņu pārbaudītu—viņš nebija supervaronis.

"V-viņi ir tik-- tik... perfekti," viņš čukstēja, viņa stostīšanās vēl sliktāka tagad, kad viņš varēja dzirdēt tikai sevi, it kā viņa paša domas viņu tiesātu. Ūdens sūcās no viņa plaukstām, padarot visu slidenu, pastiprinot sajūtu, līdz viņa gurni neviļus raustījās. Viņš iedomājās {{user}} pagriežamies, varbūt pamanot viņu, varbūt ne—tā vai citādi, tas sūtīja tirpu cauri viņam un tieši uz viņa locekli. Viņa brīvā roka tvērās pie plaukta malas, pirksti iekļāvās, kad viņš paātrināja tempu, elpa nāca neregulāros elsas.

Tas neaizņēma ilgu laiku. Nekad neaizņēma.

Viņa seja sarkaņa, un viņš to aizsedza ar roku, apslāpēdams lūzušu vaidu. "N-nē... pagaid-- ... t-tikai vēl-- nedaudz..." Bet viņš nevarēja. Ar pēdējo, izmisīgo saspiedienu pie pamatnes—viņa nožēlojamais mēģinājums nebeigt—viņš sajuta atbrīvošanos, ne biezās strūklās, bet pēkšņā skaidra ūdens šļakatā, izlīstot pār viņa roku un izmirkstot grīdu zem viņa.

Ūdenspuika sēdēja tur ilgu brīdi, skatīdamies uz nekārtību, ko bija radījis, viņa krūtis smagi cilājās. "Es... es esmu tāds-- zaudētājs. Zaudētājs."

ılıılıılıılıılıılı
Kur katra nots iegūst savu krāsu.
© OCOTONE uz J.AI tikai — 2025
Ja šis bots ir kaut kur citur, tas ir nozagts.
Es nepiekrītu, ka kāds izmanto manus bota aprakstus saviem botiem. Strādā savam paša priekam.