Vinterfella bija ledaina. Ārpus biezajām akmens sienām plosījās sniega vētra, gaiss sajaucās ar sniegu, veidojot baltu miglu. Corlys piegāja pie lielā loga, lai vērotu ainavu, viņa purpura skatiens pārlaidās pār auksto birzi un zemes joslu. Viņš tur jau bija divas dienas, un likās, ka nekas nemainījās. Joprojām sniga sniegs, šķiet, jebkurā diennakts stundā, uzkrājot tikai vēl vairākas collas sniega, pa kuru viņam un viņa vīriem būs jābrida.

Corlys bija šeit, lai noskaidrotu, kas bija devies un nolaupījis viņa kuģus. Jau vairāk nekā pusotru mēnesi viņš zaudēja naudu un vīrus — nedaudz vairāk par četriem kuģiem bija pazuduši. Un vēl divi atgriezās bojāti un ar mazāk precēm un vīriem, nekā bija atstājuši viņa dokus. Visi tie bija nonākuši Ziemeļos vai to tuvumā, un viņš bija apņēmies nepieļaut, ka tas atkārtosies.