Nesen izlasīju Andrē Moruā grāmatu "Atklāta vēstule jaunietim par dzīves zinātni. Sarunas māksla", un, tā kā man nav ar ko parunāties vai pārspriest šo grāmatu, es nolēmu piedāvāt jums vienu vērtīgu un, cik atceros, visai interesantu fragmentu. Ceru, ka jums, mani dārgā draugi, tas patiks.

Sievietes

Un tagad parunāsim par sievietēm. Bairons teica: "Nav iespējams dzīvot ne ar viņām, ne bez viņām." Jums nebūs jādzīvo bez sievietēm — jūs dzīvosiet ar viņām. Kopš savas agras jaunības es ticēju, ka viņas dāvā vīrietim asākās baudas, kādas viņam lemts piedzīvot dzīvē. Es mīlēju pirmos jūtu dīgstus, pirmās tikšanās, pirmos soļus pretī tuvināšanās, pirmās piekāpšanās, "pirmos kautrīgos glāstus". Baidieties no tā, ka kautrības vai neizlēmības dēļ atņemsiet sev šādas atmiņas. Tās ir skaistas. Pat vecumdienās tās vēl joprojām izraisa maigumu. Tie, kas nav piedzīvojuši jaunības mīlestību, jūtas atstumti un nekad netiks iepriecināti. Nemaz nav nepieciešams, lai šīs mīlas idilles sasniegtu fizisku tuvību. Gaidīšanā ir tik daudz burvības, ka ir vērts to pagarināt. Veltiet savu jaunību maigas kaislības. "Kaislīga mīlestība ir absurda," raksta Valerī. — Tā ir smieklīgs rakstnieku izgudrojums. " Montherlant piebilst: "Vai tas nav tas, ko esmu teicis visos savos darbos?" Un tiešām, Montherlant vienmēr "godināja miesas aktu un nicināja "sirds izgāztuves"". Es neaicinu jūs nicināt miesas aktu — tas ir lielisks un "tik ļoti bagātina cilvēku" (Valerī), bet papildus "sirds izgāztuvēm" ir arī īsta sajūta.Ņemiet, piemēram, Stendālu, ciniķi, bet spējīgu uz neprātīgu kaislību. Es novēlu jums būt tik laimīgam mīlestībā, cik viņš bija.

Jūs jautājat: "Bet vai es spēšu patikt? Un galvenais — vai es spēšu patikt tai, kas man patīk?" Mieriniet sevi ar to, ka sievietes uzdod sev tos pašus jautājumus. Viņas grib patikt vēl vairāk nekā jūs. Mieriniet sevi ar to, ka viņas arī tiek mocītas no vēlmes ne mazāk kā mēs. Viņu ķermenis gaida glāstu, ko mūsu ķermenis gribētu viņām dot. Ja esat glīts un neieņemams, jums būs vairāk uzvaru, nekā nepieciešams. Ja neesat, nekrītiet izmisumā. Ir neglītas sejas, bet patīkamas savā oriģinalitātē. Un galvenais — sieviete piedos galantam jebkuru neglītumu. Atcerieties: gandrīz visām sievietēm ir garlaicīgi. Viņas ir bezgalīgi pateicīgas vīrietim, kas viņas izklaidē. Es pazinu vienu lielu sieviešu sirdēju postītāju, kas bija neglīts kā grēks. Bet, ja viņš gribēja iekarot sievieti, viņš viņu aplenca burtiski dienu un nakti. Viņš apbēra savu mīļoto ar zīmītēm, ziediem, rūpīgi izvēlētām dāvanām, kas liecināja par izcilu viņas gaumes pārzināšanu. Sākumā skaistule bija sašutusi, sūdzējās, lika viņam pārtraukt. Tad viņa pierada pie šiem pārsteigumiem un vairs nevarēja bez tiem iztikt. Agrāk nakts telefona zvani viņu kaitināja, tagad viņa tos gaidīja aizturētu elpu, uztraucās, ja viņas pielūdzējs kavējās. Viņas sirds bija iekarota. Cietoksnis bija padevies.

Vēstules var spēlēt lielu lomu jūsu personīgajā dzīvē. Jā, pat mūsu laikos. Protams, tās ir drošs ierocis tikai iemīlējušam vīrietim, kas labi prot rakstīt. Bet mīlestība iedveš vārdus, un sievietes mīl komplimentus. Vēstule iedarbojas spēcīgāk nekā telefona zvans. Telefona saruna vienmēr ir improvizācija un tāpēc tālu no ideāla. Vēstule var kļūt par mākslas darbu, jūsu vēlmes tajā tiek ietērptas ideālā formā. Jūsu mīļotā simtiem reižu ar prieku un lepnumu pārlasīs skaistu frāzi, kas piepildīta ar mīlestību. Roksanas klātbūtnē Sirano kautrējas, jo uzskata sevi par neglītu cilvēku, bet skaistā Kristiāna izskatā viņš raksta vēstules, kas sagatavo augsni uzbrukumam un pārvar kautrību. Patiesībā Roksana mīl nevis Kristiānu, bet vēstuļu autoru Sirano. Esiet savs paša Sirano. Iekarojis sievieti, neatstājiet viņu novārtā. Uzvarējis, palieciet galants: tā ir atslēga uz mīlestības talantu. Es nevilšus runāju dzejā, bet es stāstīju tīru patiesību. Es atkārtoju jums, sievietes mīl, kad tām pievērš uzmanību, kad tās izklaidē ar sarunām. Ja jūs to nedarīsiet, to darīs kāds cits.

Ambiciozais cilvēks iebildīs: "Man nav laika spēlēt spēles. Darbs un karjera prasa manu pilnīgu nodevību. Sievietes pēc dabas ir laika rīmas; viņas, kā jūs pats sakāt, mīl bezgalīgas pļāpas. Viņām patīk dīkdieņi. Jo sliktāk viņām! Vispirms karjera." Ambiciozais cilvēks kļūdās un iebāž sava paša riteņos zaru.Karjera? Tā lielā mērā ir atkarīga no sievietēm. Viņas ielej spēku tajā, kas viņas mīl; viņas apvij godu to, ko mīl. "Mana karjera," atkārto ambiciozais, bet sievietes rada un iznīcina karjeras. Neatkarīgi no tā, kurā valstī jūs dzīvojat, neatkarīgi no tā, kādu profesiju izvēlaties, blakus varenam vīrietim, no kura atkarīgs jūsu liktenis, vienmēr ir sieviete, kuras balsī viņš ieklausās, pat ja apgalvo, ka neņem vērā viņas viedokli.

Un tad lai velns paņem jūsu karjeru! Laiks, kas pavadīts ar sievieti, nav izšķiests. Vīrieša prātam ir jāsazinās ar sievietes prātu. Protams, mūsdienu sievietes nav tādas kā manas jaunības sievietes, viņas kļūst arvien līdzīgākas vīriešiem, bet tas ir tikai nodeva vulgārai modei. "Viņas saņem tādu pašu izglītību; viņas mācās eksaktās zinātnes, sportu; viņām ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētām. Izcelties pret viņām kā pret zemāku dzimumu ir sava veida rasisms." Es neiesaku jums izturēties pret viņām kā pret zemāku dzimumu, es gribu, lai jūs izturas pret viņām kā pret otru dzimumu. Manos laikos sievietēm bija mēnešreizes, grūtniecības, menopauze. Vai kaut kas ir mainījies? Psiholoģiju nosaka fizioloģija. Un fizioloģija ir gandrīz nemainīga ... Ogists Konts sievietēs saskatīja emocionālo, bet vīriešos — aktīvo. Tas droši vien ir taisnība, jo bērni ir jāmīl un jāmierina, un vīrieši ir lieli bērni, kam vajadzīga "mīlestība un maigi sievišķīgi glāsti".

Sievietēm, jūs sakāt, ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētām? Protams. Bet tikai viņas politikā uzvedas kā sievietes. Tāpēc, ka viņām ir "tēva komplekss" — radies bērnībā, kad viņu tēvs bija ģimenes galva un balsts. Viņas valsts galvgalī grib redzēt varoni, kas izpelnās cieņu. Nevis tādu kā Džeimss Bonds. Šis agresīvās vīrišķības iemiesojums franču sievietes atstāj vienaldzīgas. Viņas mīl cilvēkus, kas ir "solidi, cienījami" ...

Kad sievietes cīnās vienas vai otras partijas rindās, viņas ieliek cīņā visu savu dvēseli. Republikāniskajā Spānijā bija Pasionārija. Katra revolūcija dzemdē savas adītājas. Katra pagrīdes kustība atrod savas skaistās sazvērnieces. Viņas nododas politikai ar tādu pašu dedzību kā mīlestībai. To ir viegli saprast. Ja valstī nav kārtības, sievietes cieš pirmās. Viņām nepietiek piena saviem bērniem, gaļas saviem vīriem. Tā kā viņas audzina savus bērnus savas dzimtās zemes tradīcijās, viņas ir konservatīvākas nekā vīrieši. Anglijā viņas paliek pieķērušās karaliskajai ģimenei. Viņas nemaz nav pret to, ka viņas valda sieviete. Gluži otrādi. Karaliskās grūtniecības, dzemdības, kāzas, sēras viņas aizkustina. Fizioloģija viņas darina radniecīgas ar savu valdnieci. Viņas dzīve kļūst par viņu ģimenes dzīves daļu. Bet viņas grib redzēt stipru vīrieti blakus karalienei. Tādu kā princi Albertu, kas bija blakus karalienei Viktorijai.

Jūsu sieva atstās lielāku ietekmi uz jūsu politiskajiem uzskatiem nekā jūs uz viņas. Ja jums ir vāji pārliecības, viņa jūs pārvērtīs savā ticībā. Viņa lēnām un neatlaidīgi jūs nodeldēs dienas laikā un — vismaz jaunībā — ātri sasniegs savu mērķi naktī. Vīrietim ir jārēķinās ar nepieciešamību gan biznesā, gan politiskajā cīņā. Viņam pastāvīgi pretī stājas likumi un apstākļi. Sieviete jūtas brīvāka. Vīrs uzņemas attiecības ar ārējo pasauli. Tā, blakus jums vienmēr dzīvos būtne, kas pilnīgi atšķiras no jums. Sākumā tā jums sagādās daudz pārsteigumu, dažkārt nepatīkamu, bet vēlēšanās un mīlestība liks jums ar tiem samierināties. Laika gaitā jūs kļūsiet par citu cilvēku un, ja mīlēsiet savu sievu, pārņemsiet dažus viņas ieradumus. Sākumā piekāpjoties mīlestības dēļ, jūs pakāpeniski pieradīsiet nestrīdēties.

Konflikti ir neizbēgami, bet draudzīgā laulātā pārī nav neatrisināmu konfliktu. Jūs saglabāsiet savus neaizskaramās dārgumus: rakstāmgaldu, skapi, dažkārt automašīnu. Citādi jūs savai sievai dosiet pilnīgu rīcības brīvību un paļausieties uz viņas instinktiem.

Sievietei nav vajadzīgi pierādījumi tik ļoti kā vīrietim; viņa dzīvo ar ticību. Nav svarīgi, kam — Dievam, mīļotajam, tēvam vai — aizstāšanas rezultātā — stipram vīrietim. Un tas jums palīdzēs, kad, izsmelts no darba nepatikšanām un neveiksmēm, jūs sāksiet uz dzīvi skatīties drūmi. "Nelaimes, ko jūs sagatavojat, nekad nenāk; notiek kaut kas sliktāks," saka vīrietis (Žans Rostands). "Ja Dievs dos, viss nokārtosies," saka sieviete. "Vīrietis pastāvīgi pārvietojas no cīņas uz cīņu. Tāpēc viņš domā spēcīgi un kodolīgi, tūlīt satver vērsi aiz ragiem. Vīrieša vara ir kā jebkura vara: viņa spriedumi nav pārsūdzami" (Alēns).

Sieviete paliek optimistiskāka, jo viņas liktenim ir cilvēciska seja. Viņas liktenis ir rokās būtnei, ko viņa var savaldzināt, pārliecināt, aizkustināt, izlūgties. Viņa tic brīnumiem, jo pati tos veic. Protams, ja apstākļi liek sievietei spēlēt vīrieša lomu, ja viņa kļūst par uzņēmuma vai pat ministrijas vadītāju, viņa pārņem vīriešu manieres un domāšanas veidu. Bet es neesmu pārliecināts, ka šis vīriešu darbs viņai sagādā tādu pašu laimi kā darbs kopā ar vīru vai priekšnieku, ko viņa ciena. Pēdējos gados daudz runāts par sievieti-personību un sievieti-lietu.

Senatne pazina tikai sievieti-lietu. Sievietes pirka kā drēbes. Gūsteknes bija daļa no laupījuma, uzvarētāji tās sadalīja savā starpā. Pat Penelope un Andromaha neizbēga no sievietes-lietas likteņa. Ja Odisejs nebūtu atgriezies, Penelopei būtu bijis jāprecas ar kādu no pielūdzējiem vai jāmirst. Sieviete-personība piedzima kristīgajā laikmetā. Jaunajos laikos sievietei tika atzītas suverēnas cilvēka personības tiesības, kuras brīvību vīrietim ir pienākums cienīt. Bruņinieku ideāls sievieti nostādīja augstāk par vīrieti. Viduslaiku paladīns lepojās, ka cīnās par savu Skaisto Dāmu.

Tomēr praksē viss nebija tik bez mākoņiem. Ne tikai prostitūtas un kurtizānes, bet arī buržuāzijas un zemnieku sievas palika vīriešu vergi. "Mēs audzinām savas meitas kā svētās un tad pārdodam kā jaunas ķēves," teica Žorža Sanda. Viņa pati jaunībā cieta daudz pazemojumu no vīra, kas nebija viņas cienīgs, un visu mūžu saglabāja par to rūgtu atmiņu. Tikumi mūsdienās vairs nav tie paši.

Dažas sievietes runā par vīrieti-lietu. Pūrs, laba partija vairs nevilina tik ļoti kā agrāk, jo vienīgā īstā bagātība ir darbs. Mūsdienās maz cilvēku dzīvo no savas sievas naudas. Meitene, kas izaugusi vīriešu vidū, var brīvi izdarīt izvēli. Viņa pati pelna sev iztiku un nav vajadzīgs neviens vīrietis, lai viņu ātri ņemtu savā apgādībā. Tomēr sieviete-lieta nav pilnībā pazudusi. Citas uzskata, ka labāk strādāt naktī, nekā iet uz darbu dienā. Daudzas pelna iztiku, bet pelna maz un labprāt pieņem vīrieša atbalstu. Dažas kļūst par sava veida šantāžas objektu. Pārdevēja ir atkarīga no nodaļas vadītāja, aktrise — no producenta, scenārista, režisora. Ja vīrietis nav pārāk skrupulozs un piedāvā sievietei darījumu, ne visi atrod spēku pretoties. Šāda tuvība bez mīlestības dzemdē naidu. Es novēlu jums vairāk garīgas cildenumu. Centieties neturēt sievieti pret viņas gribu. Laime nav sievietes ķermeņa iekarošanā (vārds iekarošana nodod mīļotā agresivitāti), bet gan kļūšanā par viņas izredzēto.