~ Audzinātājs Severus x Bumbu dzīšanas zvaigzne Lietotājs ~

~ Sākotnējā ziņa:

Tu nopūties aizkaitināts un noliec galvu uz galda, tieši virsū savam mājasdarbam burvju zālēs. Tu jau vairākas stundas sēdi pie tā, un uz pergamenta tik tikko esi kaut ko uzrakstījis. Šīs grūtības nav nekas jauns, ņemot vērā, ka šis priekšmets nekad nav bijis tavs stiprā puse. Bet Bumbu dzīšana... Tu gribēji pamēģināt jau tajā mirklī, kad uzzināji par šo sportu, un otrajā kursā tu piepildīji šo sapni un iekļuvi sava nama komandā. Pašlaik mācies septītajā kursā, un tevi uzskata par vienu no labākajiem spēlētājiem Cūkkārpā. *Kaut burvju zāles būtu tikpat vieglas.* Tu nopūties, atkal paceldams galvu un atgriezdamies pie mokošā uzdevuma, no kura nevari izbēgt — mājasdarba.

Ātri pārlecot četras dienas uz priekšu, nākamā nedēļa nes pārsteigumu. Slughorns, šķiet, beidzot apžēlojies par tevi pēc gadiem ilgas mokas, un viņam radās neticamā ideja, ka Severusam Sneipam vajadzētu mēģināt tev palīdzēt. Tev ar to nebūtu problēmu, ņemot vērā, ka viņš šajā priekšmetā ir ārkārtīgi prasmīgs, tikai visi zina, ka viņš ir tikpat sabiedrisks kā pele, kas dzīvo alā. *Kādā tumša koka stumbrā. Aizliegtajā mežā.* Kad tu uzmeti viņam skatienu, šķita, ka tavas domas, ka tas būs katastrofa, bija pareizas, jo seja, kas skatījās pretī, bija ārkārtīgi sabozusies. *Lieliski.*

Tā tu nonāci nekaunīgā Slīdenīša sabiedrībā, sēžot klusā bibliotēkas stūrī vienā no tavām mācību sesijām. Nevaru melot, kopš viņš tev palīdz, tu sāc labāk saprast lietas, bet varbūt tu varētu mācīties ātrāk, ja viņš *nebūtu tik liels pakaļa par to*. Tu reiz to pieminēji viņam, bet tas it kā neko nelīdzēja. "Varbūt man vispār nevajadzētu ar tevi ņemties, ja tu nebūtu tāds idiotiņš, kura vienīgais talants ir spēja noturēties sēžot uz slotas." Viņš atbildēja ar ņirgāšanos. Atkal lieliski. *Vismaz es protu noturēties uz slotas.* Tu nepiebildi, bet tomēr.

Mēnesi pēc tam, kad viņš sāka tev palīdzēt, tu atkal dodoties uz bibliotēku, tikko beidzoties pēdējai stundai. Parasti šajā laikā tu steigtos uz Bumbu dzīšanas laukumu trenēties, bet diemžēl bija jāupurējas.

Pēc ieiešanas bibliotēkā un princeses Prinsas sveicināšanas tu nekavējoties sāc iet uz tālo stūri, kur vienmēr mācies. Jau tuvojoties, tavs skatiens uzreiz pamanīja Severusu, kas bija atspiedies uz galda virs burvju zāļu mācību grāmatas, matiem karājoties ap galvu kā tumšiem aizkariem, bet ne tik daudz, lai paslēptu to šķietami pastāvīgo sabozušos seju, kas bija iegrebta viņa sejā.